1. Kā šajos krīzes apstākļos funkcionē Satversme? Vai Latvijas valsts varas orgāni darbojas efektīvi, pietiekami savstarpēji koordinēti un spēj īstenot savas funkcijas? Ja ir redzamas kādas konkrētas problēmas, lūdzu, nosauciet tās.

Nav konstatētas nopietnas problēmas ar Satversmi, kuras man vai visam Ministru kabinetam kolektīvi traucētu veikt savus pienākumus. Atliek vien izteikt atzinību Satversmes "tēviem", kas ir radījuši tik universālu konstitūciju, kura darbojas, neskatoties uz to, ka pieņemta pirms gandrīz simts gadiem.

Sabiedrības interešu un valsts politikas īstenošana ārkārtēju apstākļu situācijā būtībā ir atkarīga no valsts varas orgānu darbības efektivitātes. Mēs redzam, ka šī efektivitāte ar katru dienu pieaug, valsts institūcijām iegūstot pieredzi un nepieciešamās iemaņas darboties ārkārtējos apstākļos. Krīzē visveiksmīgāk darbojas tās iestādes, kuras tālredzīgi investējušas informācijas tehnoloģijās un izveidojušas efektīvu personālvadības sistēmu. Taču arī tās iestādes, kuru darbībā, pateicoties ārkārtējiem apstākļiem, ilgstoši vājās vietas nu ir kļuvušas acīmredzamas, būs ieguvējas, ja šobrīd tās rīkosies izlēmīgi. Manuprāt, šis ir izaicinājums Saeimas administrācijai.

2. Vai šī krīzes situācija liek domāt, ka būtu nepieciešami kādi institucionāli pārkārtojumi / Satversmes grozījumi / jauni normatīvo aktu veidi vai citi ilgtermiņa pasākumi, kas ļautu labāk pārvarēt šādas ārkārtējas situācijas?

Noteikti būtu jādomā par mehānismu, kā padarīt lēmumu pieņemšanu efektīvāku gan likumdevēja varā, gan izpildvarā. Redzam, ka izpildvara krīzes laikā jau gandrīz pilnībā ir atteikusies no tradicionālā saskaņošanas procesa un par ekonomiku skarošu lēmumu būtiskāko saskaņošanas instrumentu ir kļuvusi finanšu ministra vadīta darba grupa. Protams, tas ietver arī savas negatīvās šķautnes, piemēram, izpaliek sabiedrības līdzdalība.

Lieta, kas krīzes laikā strādā labi, ir atsevišķu ministru iespējas noteikt ārkārtas brīža ierobežojumus privātpersonām. Domāju, ka atsevišķus ministru lēmumu pieņemšanas elementus ir iespējams ieviest arī "miera laikā" un tas pat ne tik daudz paātrinātu lēmuma pieņemšanas procesus, kā liktu ministriem kļūt atbildīgākiem par saviem lēmumiem.

3. Kā vērtējat priekšlikumu atjaunot Satversmes 81. pantu?

Paužu atbalstu šim priekšlikumam. Tas nebija "lieks" pants Satversmes struktūrā. Ir nianses, kuras prasa rūpīgu izpēti, piemēram, vai izpildvaras tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku iestājas automātiski, iestājoties kādam notikumam, vai Saeimai tās būtu nepārprotami jādeleģē un tikpat nepārprotami jāatsauc.

Pašreizējie apstākļi ir pierādījuši, ka ārkārtējā situācijā īsti nepastāv citas saprātīgas alternatīvas, kā vien uzticēt lielākas pilnvaras valdībai.

4. Vai līdz šim pieņemtie normatīvie akti ārkārtējās situācijas risināšanai vai to piemērošanas prakse rada kādas konkrētas bažas par nesamērīgiem cilvēktiesību ierobežojumiem?

Manuprāt, Latvijā runāt par kādiem nesamērīgiem cilvēktiesību ierobežojumiem nav īsti pamatoti. Salīdzinājumam paskatīsimies, kas notiek mums apkārt, kaut vai tepat kaimiņos Lietuvā, kur pilsoņiem Lieldienās bija aizliegts atstāt lielās pilsētas. Jomās, kurās tik tiešām pastāv aizliegumi, piemēram, izglītībā, valdība ir demonstrējusi neviltotu apņēmību un atbilstoši finansētu rīcību, lai samazinātu radīto ierobežojumu negatīvās sekas – piemēram, ar sabiedrības brīvprātīgu iesaisti ieviesusi mācību programmu "Tava klase". Turklāt Latvijā pār visiem valdības pieņemtajiem lēmumiem joprojām pastāv parlamentārā kontrole.

5. Vai saredzat kādus krīzes laikā ieviestus risinājumus (normatīvo regulējumu, institūciju darba organizāciju vai citu pieredzi), kas ir tik veiksmīgi, lai tos paturētu arī pēc krīzes, situācijai normalizējoties?

Protams, attālinātā darba pieredze noteikti būtu jāizmanto arī turpmāk. Darbs Tieslietu ministrijā norisinās, kā ierasts, neskatoties uz to, ka daļa darbinieku strādā no mājām. Tiesas ir uzskatāmi demonstrējušas savu spēju izskatīt lietas attālinātā veidā.

Tāpat arī redzam, ka valdība un Saeima var mobilizēties un efektīvi strādāt arī šādās situācijās, un par to es vēlētos pateikties kolēģiem valdībā un Saeimā.