Bērnu tiesību aizsardzības likumi un arī sabiedrībā iesakņojušās paražas un tradīcijas bērnu aprūpē var krasi atšķirties pat dažādu ES dalībvalstu starpā.

Ir dažādi iemesli, kādēļ Latvijas valstspiederīgie nonāk ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā – kā, piemēram, bērnu pamešana novārtā, vardarbība ģimenē, vecāku alkohola vai narkotisko vielu atkarības problēmas, taču ir arī gadījumi, kad iemesls var būt viens zilums uz bērna ķermeņa, kuru pamanījusi bērnudārza audzinātāja, un tas, ka bērns teicis, ka viens no vecākiem esot iesitis.

Tieslietu ministrijā (turpmāk – ministrija) katru gadu tiek ierosinātas ap 60–70 jaunas lietas, kur Latvijas valsts­piederīgie ir nonākuši ārvalstu sociālo dienestu redzeslokā. Statistika diemžēl ir nemainīga (ar atsevišķiem izņēmumiem), un šāda rakstura lietās izmaiņas ir vērojamas tikai pie sadarbības valstīm, kur, piemēram, laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam papildus biežākai sadarbībai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Īrijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku un Norvēģijas Karalisti, pievienojās arī tādas valstis kā Somijas un Lietuvas Republikas, arī Nīderlandes Karaliste.

Neskatoties uz lietu skaita nemainīgumu, ministrija ir veikusi vairākus pasākumus ar mērķi veicināt ģimeņu izpratni par bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši pārceļoties uz dzīvi citā valstī. Tā, piemēram, no 2015. līdz 2019. gadam ministrija izstrādāja vadlīnijas par bērnu tiesību aizsardzību Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Īrijā un Vācijā (auditorija – ģimenes, kuras rezidē minētajās valstīs); nos