1. Ievads

Bērnu tiesību efektīva aizsardzība ir jebkuras valsts labas pārvaldības pamata prasība. Valsts politikai ir jāatbalsta profesionāla un uz sadarbību vērsta sistēma bērnu tiesisko interešu praktiskai realizācijai.

Daudzu faktoru dēļ lietas par bērnu prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu ir īpaši komplicētas. Katras situācijas individuālais un personiskais raksturs iesaistītajiem bērniem un vecākiem, starpvalstu aspekts, piemērojamo tiesību avotu daudzējādība, procesuālā specifika un operatīvas rīcības nepieciešamība prasa pastāvīgi strādāt pie noregulējuma procesu analīzes, problēmu identificēšanas, risinājumiem un pilnveidojumiem.

Tādēļ raksta autori pievērsīsies praktisku jautājumu un problēmu izpētei. Raksta mērķis ir dalīties ar uzkrāto juridiskā darba pieredzi pēdējo gadu laikā attiecīgās kategorijas lietās. Veiktos novērojumus pamato raksta autoru kopējais ieguldījums vairāk nekā 1700 pro bono publico juridiskā darba stundu apmērā (zvērināta advokāta vadībā) kopš 2017. gada septembra pie samērā plaša lietu klāsta. Pārstāvētas gan bērnu mātes, gan bērnu tēvi.

Šajā publikācijā¹ aplūkotie aspekti ietver jautājumus saistībā ar:

1) lietu specifiku un īpatnībām;

2) bērnu interešu aizsardzības prevalējušo mērķi un tā realizāciju;

3) normatīvā regulējuma piemērošanas galvenajiem priekšnoteikumiem;

4) jurisdikcijas un pierādīšanas aspektiem tiesas procesā;

5) nolēmumu izpildi un attiecīgo problemātiku.

Konkrētās pārrobežu lietas raksturo daudz emociju no lietā iesaistītajām personām, tādēļ advokāta uzdevums ir profesionāli veicināt katras lietas maksimāli efektīvu virzību likumiskā regulējuma ietvarā. Liela nozīme šīs kategorijas lietu ātrākai un kvalitatīvākai izskatīšanai ir specializētas juridiskās palīdzības pieejamībai.

Šajā kontekstā ir pozitīvi vērtējams 2017. gada augustā Tieslietu ministrijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes parakstītais līgums, saskaņā ar kuru vairāki zvērināti advokāti bez atlīdzības un sabiedrības labumam (pro bono publico) nodrošina pieteikumu iesniedzēju juridisko pārstāvību tiesvedībā bērnu nolaupīšanas un saskarsmes tiesību lietās. Juridisko palīdzību atbilstoši Tieslietu ministrijas veiktai lietu sadalei nodrošina: zvērināta advokāte Jeļena Averinska, zvērināts advokāts Jānis Davidovičs, zvērināta advokāte Baiba Didrihsone, zvērināta advokāte Antra Kalēja, zvērināts advokāts Imants Muižnieks un arī viens no raksta autoriem – zvērināts advokāts Māris Vainovskis. Iepriekš valsts nodrošināto pārstāvības funkciju bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas lietās priekšzīmīgi nodrošināja juriste Sintija Daugule.²

Raksta autori izsaka sirsnīgu pateicību un atzinību visiem kolēģiem par ieguldīto darbu, motivāciju un augstu sociālo atbildību, sniedzot palīdzību labprātīgi un bez atlīdzības. Novēlam personīgo gandarījumu par labi paveikto darbu! Tas veido un stiprina sabiedrības uzticību advokātiem un arī visai tiesu sistēmai kopumā. Prieks par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes aktivitāti, dažādi veicinot pro bono publico institūta arvien biežāku sastopamību, un arī attiecīgām daudzām advokātu un advokātu biroju iniciatīvām mūsu valstī.

2. Iesaistīto profesionāļu specializācija konkrētās kategorijas lietās

1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija) un citu normatīvo aktu³ prasības par procesa ātrumu un bērna labāko interešu nodrošināšanu uzliek tiesai un citām iesaistītajām iestādēm nozīmīgu pienākumu izskatīt šīs lietas ļoti profesionāli un bērnu vislabākajās interesēs.

Izšķiroši svarīga nozīme šajās lietās ir tiesu specializācijai. Specializētas tiesas veicina profesionālu un kompetentu pieeju speciālu kategoriju lietās. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 644.¹⁴ pantu lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, speciālā piekritība ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai (pirms tiesu apvienošanas – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa).

Profesionālu un speciāli kvalificētu tiesnešu iesaiste šādu lietu izskatīšanā un pamatoti organizētais tiesu ie­stāžu darbs nodrošina kvalitatīvu procesu, kas attīsta stabilu un vienotu izpratni par tiesu praksi un judikatūras veidošanu šajās lietās, un ir uzskatāms labais piemērs tiesu specializācijas attīstīšanas turpināšanai Latvijas tiesu sistēmā specifiskās lietu kategorijās.

Tāpat būtiski svarīga ir centrālo iestāžu un citu kompetento iestāžu sadarbība. Efektīva un ātra komunikācija starp iestādēm sekmē Hāgas konvencijas mērķu ātrāku sasniegšanu. Atzinību pelna Latvijas centrālās iestādes (Tieslietu ministrija) Starptautiskās sadarbības departamenta regulārais un rūpīgais ikdienas darbs.

Arī bāriņtiesai kā specializētai iestādei bērnu tiesību aizsardzībā ir būtiska loma gan taisnīgā un objektīvā tiesas procesā, gan nolēmuma izpildes stadijā. Bāriņtiesa katrā lietā cenšas noskaidrot nolaupītāja puses rīcības iemeslus un veic bērna atrašanās vietas apsekošanu. Tāpat bāriņtiesas pārstāvji pilda tiesu izpildītāja rīkojumus nolēmuma izpildes stadijā.

Šajās lietās parasti ir iesaistītas vairākas jurisdikcijas, par lietas iznākumu interesējas vairākas centrālās un kompetentās iestādes, kas uzliek vēl lielāku atbildību visām tiesas procesā iesaistītajām personām.

Praksē ir bijuši gadījumi, ka attiecīgās ārvalsts vēstniecības darbinieki un/vai diplomātiskā servisa pārstāvji ierodas uz slēgto tiesas sēdi, vēlas tajā piedalīties kā klausītāji un pamato savas dalības tiesības, piemēram, ar Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem normām, norādot, ka vēstniecības pienākums ir aizstāvēt attiecīgās valsts pilsoņu intereses Latvijā.