Autors šajā darbā aplūkos Latvijas Republikas Kriminālprocesa regulējumu attiecībā uz izmeklēšanu, kas tiek veikta uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem ar Latvijas Republikas karogu. Autors tēmas aktualitāti skaidro ar faktu, ka tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņu kā izmeklēšanas iestādes regulējums ir maz pētīta joma. Šajā jautājumā var rasties būtiskas juridiskas problēmas gadījumā, ja kuģa kapteinim ir jāveic pirmstiesas izmeklēšana, lai izmeklētu kādu noziedzīgu nodarījumu, kas noticis uz Latvijas Republikas karoga kuģa.
1. Tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņu kā izmeklēšanas iestādes tiesiskais regulējums
Saskaņā ar Jūras kodeksa1 278. pantu kuģa kapteinis veic izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikto kārtību. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 386. panta 9. punktam izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi. Kriminālprocesa likuma2 387. panta devītā daļa nosaka, ka tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi izmeklē uz Latvijas Republikas kuģiem izdarītus noziedzīgus nodarījumus. Kriminālprocesa likuma 399. panta pirmā daļa nosaka, ka izmeklēšanu uz tālbraucienos esošiem jūras kuģiem veic kuģa kapteinis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.