Datorprogrammu eksports no Latvijas kopš 2000. gada ir palielinājies 25 reizes1 un 2020. gadā var sasniegt vienu miljardu eiro. Latvijā nav radīta neviena līdzvērtīgi atpazīstama datorprogramma kā Igaunijā radītā datorprogramma Skype, tomēr datorprogrammu eksporta apjomā esam Igauniju apsteiguši jau pirms pieciem gadiem. No Latvijas visbiežāk eksportē pēc pasūtījuma radītas datorprogrammas. Tā kā nav vispārpieņemta viedokļa par iespējām saglabāt autortiesības uz pasūtītu datorprogrammu, autora ieskatā, jāveicina diskusija par šo Latvijas tautsaimniecībai būtisko jautājumu.
Jautājums par autortiesībām uz pasūtītu datorprogrammu ir aktuāls ne vien tautsaimniecības, bet arī valsts pārvaldes jomā. Valsts pārvaldē izmantotās datorprogrammas (turpmāk – valsts informācijas sistēmas vai VIS) ir būtiska valsts pārvaldes sastāvdaļa un efektivitātes uzlabošanas instruments. VIS programmēšanu valsts pārvalde iepērk kā ārpakalpojumu un līgumos bieži paredz, ka programmētājs saglabā autortiesības uz VIS. Tā kā VIS programmēšana nav iespējama bez aktīvas valsts pārvaldes iestādes dalības, tad ir būtiski saprast, uz kurām VIS sastāvdaļām vai VIS var attiecināt programmētāja autortiesības. Autortiesību uz VIS sastāvdaļām nodalīšanas grūtības veido gan tehniski un ekonomiski, gan juridiski apstākļi. Piemēram, sakarā ar C+ programmēšanas valodas un PHP programmēšanas valodas izveidi nav iespējams nodalīt pirmkoda un objektkoda datorprogrammas.
Autora interesi par autortiesībām uz pasūtītām datorprogrammām radīja programmēšanas uzņēmuma strīds ar valsti par valsts budžetā nomaksājamo pievienotās vērtības nodokli. Strīda būtība ir šāda – valsts noslēdza līgumu ar uzņēmumu A par VIS programmatūras izstrādi. Līgumā tika paredzēts, ka uzņēmums A saglabās autortiesības uz VIS programmatūru. Vēlāk uzņēmums A par VIS programmatūras izstrādi noslēdza līgumu ar uzņēmumu B. Programmētāju uzņēmumam B līguma ar uzņēmumu A izpildei nebija, tāpēc līgumu izpildes laikā uzņēmuma A programmētāji pārgāja strādāt uz uzņēmumu B. Darba vietu uzņēmums B jaunajiem darbiniekiem (programmētājiem) nenodrošināja, darbs notika darbinieku izvēlētā vietā un laikā. Līgumi tika izpildīti, samaksu no valsts par izstrādāto VIS programmatūru un pievienotās vērtības nodokli uzņēmums A un tālāk uzņēmums B saņēma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.