Mūsdienās intelektuālā īpašuma aizsardzība ir viens no aktuālākajiem jautājumiem informācijas tehnoloģiju jomā, un atsevišķu uzmanību šajā tiesību nozarē ir pelnījusi datorprogrammu tiesiskā aizsardzība. Lai arī pastāv atsevišķas jurisdikcijas, kurās ir iespējama datorprogrammu patentēšana, kopumā pasaulē pēdējo 50 gadu laikā ir nostiprinājusies izpratne par datorprogrammām kā ar autortiesībām aizsargātiem darbiem, piemēram, jau kopš 1980. gada Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Autortiesību likumā datorprogramma ir definēta kā autortiesību darbs.1
No datorprogrammu atzīšanas par autortiesību darbu attiecīgi izriet arī dažādas tam pakārtotas personiskās un mantiskās tiesības, tostarp tiesības tikt atzītam par datorprogrammas autoru, kas sevī ietver ne tikai autora tiesības prasīt atzīt savu autorību, bet arī tiesības vērsties pret personām, kas šo autorību apšauba vai piesavinās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.