1. Valsts pārvaldes iestāžu darbību sociālajos tīklos tiesiskie aspekti Satversmes 100. panta kontekstā

1.1. Sociālo tīklu tiesiskais statuss

Vēsturiski sabiedrības tiesības uz vārda brīvību ir tikušas īstenotas dažādos plašsaziņas līdzekļos un forumos. Sociālie mediji ir tikai jaunākā platforma, kur cilvēki var apmainīties ar viedokļiem, apspriest aktuālos sociālos un politiskos jautājumus, tai skaitā kritizēt iestāžu darbību. Lai noskaidrotu sociālo tīklu būtību Satversmes 100. pantā ietverto pamattiesību tvērumā, ir jānosaka sociālo tīklu tiesiskais statuss.

Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) tiesa 1983. gada spriedumā ir definējusi trīs publiskā foruma veidus: tradicionālais publiskais forums, privātais forums un īpaši izveidots publiskais forums. Atkarībā no platformas piederības konkrētam forumam mainās tiesību uz vārda brīvību aizsardzības apjoms. Tradicionālais publiskais forums nodrošina augstāko vārda brīvības aizsardzību, un tajā ietilpst parki, ielas un citas teritorijas, kas jau vēsturiski ir izveidojušās kā vietas, kur personas var brīvi paust savu viedokli. Jebkuram valsts mēģinājumam ierobežot vārda brīvību tradicionālā publiskā forumā ir "jābūt neitrāla satura, šauri pielāgotam un nepieciešamam, lai kalpotu pārliecinošām valdības interesēm".¹ Par privāto forumu uzskatāms valsts īpašums, kas pieder valdībai vai ir tās kontrolē, un tas tradicionāli nav izmantojams, lai izteiktu viedokļus. Privātajā forumā ietilpst, piemēram, cietumi un militārās bāzes, un attiecībā uz to valdībai ir plaša rīcības brīvība vārda brīvības ierobežošanas jautājumos tiktāl, ciktāl ierobežojumi ir nepieciešami foruma mērķu īstenošanai un ir saprātīgi un neitrāli attiecībā uz personas viedokli.²

Īpaši izveidoto publisko forumu valsts ir mērķtiecīgi izveidojusi publiskajam dialogam ierobežotā vai pastāvīgā (neierobežotā) veidā. Galvenā atšķirība starp šiem diviem īpaši izveidota foruma paveidiem ir vārda brīvībai piešķirtā aizsardzība. Īpaši izveidotā ierobežotā forumā ierobežojumiem ir jābūt tikai saprātīgiem un neitrāliem attiecībā uz viedokļiem, tas ir, valsts pārvalde var brīvi ierobežot piekļuvi forumam attiecībā uz atsevišķām tēmām un grupām, ja vien ierobežojums nav saistīts ar runātāja vai grupas viedokli vai ideoloģiju, piemēram, tiesa ir konstatējusi, ka pilsētas domes sanāksmes ir īpaši izveidoti ierobežoti forumi un persona var tikt izraidīta no sanāksmes, ja tā traucē sanāksmes norisi.³ Turpretī īpaši izveidotā pastāvīgā forumā, tiklīdz valsts ir atvērusi konkrēto platformu publiskam dialogam, tai ir saistoši tradicionālā publiskā foruma standarti – ierobežojumiem ir jābūt nepieciešamiem, lai kalpotu pārliecinošām valdības interesēm.⁴

Analizējot sociālo tīklu tiesisko statusu, ASV tiesu praksē⁵ ir atzīts, ka īpaši izveidotais pastāvīgais publiskais forums analoģiski ir vistuvākais apzīmējums, ko piemērot attiecībā uz publisko runu valsts pārvaldes iestāžu sociālo tīklu profilos.