6. Oktobris 2020 /NR. 40 (1150)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā norit naudas digitālā transformācija
Klāvs Ozoliņš
Latvijas Bankas maksājumu inovāciju eksperts 

Daudzas ikdienas jomas piedzīvo ļoti strauju digitālo transformāciju, ko būtiski pastiprina globālā pandēmija. Taču naudas transformācija sākās krietni pirms Covid-19 un turpinās jau vairākus gadu desmitus. Nauda kā vērtības maiņas līdzeklis tiek lietota gadsimtiem ilgi. Laikam ritot, nauda vairākkārt mainījusi savu formu, taču allaž dominējošā forma bijusi taustāma. Tomēr pēdējos gadu desmitos situāciju būtiski ietekmējusi tehnoloģiju straujā attīstība, naudai ieņemot arvien jaunas digitālas formas.

Naudas digitalizācijas arvien raitāku norisi galvenokārt veicinājušas lielās kredītiestādes un centrālās bankas, kas savstarpējās informācijas apmaiņas efektivitātes pilnveidošanas nolūkos izstrādā jaunus digitālus saziņas veidus un standartus. Centrālās bankas ir nodrošinājušas, ka kredītiestāžu noguldījumi tajās ir pilnībā digitalizēti, kas jau šobrīd ļauj veikt norēķinus starp kredītiestādēm dažu sekunžu laikā. Tāpat liela ietekme ir kopējai ikdienas digitalizācijai un virtualizācijai. Šo izmaiņu kopums veicina izmaiņas piedāvājumā gala patērētājam. Turklāt pēdējos gados šajā digitalizācijas procesā aktīvi iesaistījušies spēlētāji, kādu pirms 20 gadiem nemaz nebija, un tie piedāvā dažādus jaunus risinājumus – tradicionālajām kredītiestādēm nepiesaistītas maksājumu kartes, digitālos maciņus dažādās viedierīcēs, sociālo tīklu platformās veidotus e-veikalus un pat norēķinus tiešsaistes ziņapmaiņas platformās, kā Messenger, WeChat un Whatsapp. Privātais sektors, it īpaši lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kuru pamatbizness nav saistīts ar finansēm, veido savus norēķinu risinājumus, masu medijos arvien biežāk tiek minēti dažādi digitālie aktīvi, piemēram, kriptoaktīvi (Bitcoin, Ethereum, Ripple u.c.), stabilās kriptomonētas (Tether, Libra u.c.), un ar šiem aktīviem var spekulēt īpašās digitālās platformās, veikt norēķinus, veidot uzkrājumus un īstenot citas darbības. Tāpat tiek minētas centrālās bankas digitālās valūtas, kas ir potenciālā centrālo banku atbilde naudas digitālās transformācijas izaicinājumiem.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties