Daudzas ikdienas jomas piedzīvo ļoti strauju digitālo transformāciju, ko būtiski pastiprina globālā pandēmija. Taču naudas transformācija sākās krietni pirms Covid-19 un turpinās jau vairākus gadu desmitus. Nauda kā vērtības maiņas līdzeklis tiek lietota gadsimtiem ilgi. Laikam ritot, nauda vairākkārt mainījusi savu formu, taču allaž dominējošā forma bijusi taustāma. Tomēr pēdējos gadu desmitos situāciju būtiski ietekmējusi tehnoloģiju straujā attīstība, naudai ieņemot arvien jaunas digitālas formas.

Naudas digitalizācijas arvien raitāku norisi galvenokārt veicinājušas lielās kredītiestādes un centrālās bankas, kas savstarpējās informācijas apmaiņas efektivitātes pilnveidošanas nolūkos izstrādā jaunus digitālus saziņas veidus un standartus. Centrālās bankas ir nodrošinājušas, ka kredītiestāžu noguldījumi tajās ir pilnībā digitalizēti, kas jau šobrīd ļauj veikt norēķinus starp kredītiestādēm dažu sekunžu laikā. Tāpat liela ietekme ir kopējai ikdienas digitalizācijai un virtualizācijai. Šo izmaiņu kopums veicina izmaiņas piedāvājumā gala patērētājam. Turklāt pēdējos gados šajā digitalizācijas procesā aktīvi iesaistījušies spēlētāji, kādu pirms 20 gadiem nemaz nebija, un tie piedāvā dažādus jaunus risinājumus – tradicionālajām kredītiestādēm nepiesaistītas maksājumu kartes, digitālos maciņus dažādās viedierīcēs, sociālo tīklu platformās veidotus e-veikalus un pat norēķinus tiešsaistes ziņapmaiņas platformās, kā Messenger, WeChat un Whatsapp. Privātais sektors, it īpaši lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kuru pamatbizness nav saistīts ar finansēm, veido savus norēķinu risinājumus, masu medijos arvien biežāk tiek minēti dažādi digitālie aktīvi, piemēram, kriptoaktīvi (Bitcoin, Ethereum, Ripple u.c.), stabilās kriptomonētas (Tether, Libra u.c.), un ar šiem aktīviem var spekulēt īpašās digitālās platformās, veikt norēķinus, veidot uzkrājumus un īstenot citas darbības. Tāpat tiek minētas centrālās bankas digitālās valūtas, kas ir potenciālā centrālo banku atbilde naudas digitālās transformācijas izaicinājumiem.