Ievads

Ažiotāža saistībā ar kriptovalūtām, jo īpaši pēc to dramatiskās vērtības krišanās 2018. gada beigās, šobrīd ir noplakusi. Tai pašā laikā populārākās kriptovalūtas, tādas kā Bitcoin un Ethereum, demonstrē dzīvotspēju, neraugoties uz Covid-19 izraisīto ekonomisko recesiju, to tirgus vērtībai pat pieaugot, salīdzinot ar pirmspandēmijas tendencēm 2019. gadā.¹ Nav izpildījušās skeptiķu prognozes, ka šādu aktīvu vērtība agri vai vēlu var kristies līdz nullei, jo tiem neesot iekšējās vērtības (intrinsic value).² Kā tas ir atzīts ekonomikas teorijā, iekšējās vērtības nav arī mūsdienās emitētajai naudai, kuras apriti nodrošina to emitējošā valsts institūcija.³

Valstis, protams, negarantē to neemitētu kriptovalūtu apriti. Attiecīgi nav noslēgusies diskusija par kriptovalūtu "iekšējās vērtības" esamību vai neesamību. Naudai kā resursam ir raksturīgas vairākas tehniskas pazīmes, tādas kā precīza resursa daudzuma noteikšanas iespējamība (quantifiability), resursa ierobežotība (scarcity), viena daudzuma resursa vienību savstarpēja aizvietojamība (fungibility), dalāmība līdz pat vismazākajai vienībai (divisibility), pastāvība laikā (durability) un pārvedamība (transferability).⁴ Ir iespējams konstatēt, ka tehnoloģiski korekti realizētas kriptovalūtas, tādas kā Bitcoin, šīm pazīmēm atbilst.⁵

Vēsturiski, lai funkcionālajām pazīmēm atbilstošu resursu sāktu izmantot kā naudu, dažkārt nav bijis nepieciešams nekas cits kā tikai resursa estētiskā pievilcība to lietotāju acīs un griba to izmantot kā norēķinu līdzekli.⁶ Ir jādomā, ka liberāli domājošām personām kriptovalūtu estētiskā pievilcība izriet no publiskām blokķēdēm raksturīgās decentralizācijas iespējamības, globālā mērogā nodrošinot attiecīgās kriptovalūtas emisiju, pārvaldīšanu un lietošanu, kas lielākā vai mazākā mērā paliek visu attiecīgās kriptovalūtas lietotāju ziņā, un izslēdzot starptautisku organizāciju, valstu institūciju un to pārraudzībā esošo maksājumu iestāžu un kredītiestāžu primāras iesaistes nepieciešamību kriptovalūtas emisijā, uzskaitē un pārskaitījumu nodrošināšanā. Veicot norēķinus ar kriptovalūtu, nepastāv sevišķa persona vai institūcija, kas uzskaitītu katra lietotāja īpašumā esošo kriptovalūtas daudzumu un nodrošinātu tās pārskaitījumus. Tā vietā kriptovalūtas uzskaiti un pārskaitījumus blokķēdes protokolā stingri noteiktā veidā nodrošina paši kriptovalūtas lietotāji, kas izvēlējušies uzstādīt savos datoros attiecīgo programmatūru, lai iesaistītos kriptovalūtas lietotāju vienādranga tīklā interneta vidē.