Kopš 2018. gada 25. maija, kad Eiropas Savienībā (turpmāk – Savienība) spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula¹ (turpmāk – VDAR), kas aizstāja iepriekš spēkā esošo Datu aizsardzības direktīvu,² Eiropas Savienības Tiesa³ (turpmāk – Tiesa) jau vairākkārt savos spriedumos ir interpretējusi VDAR. Šajā rakstā aplūkoti galvenie Tiesas secinājumi par VDAR līdz šim pasludinātajos Tiesas spriedumos.

Arī ES dalībvalsts parlamenta darbībai ir jābūt atbilstošai VDAR

Tiesas lietā C-272/19 Land Hessen⁴ kāda persona, kas iepriekš bija vērsusies Hesenes federālās zemes (Vācija) parlamenta Lūgumrakstu komisijā ar sūdzību, vēlāk lūdza šo komisiju ļaut personai piekļūt saviem personas datiem, kurus komisija ir reģistrējusi saistībā ar viņa sūdzības izskatīšanu. Personas lūgums tika noraidīts, jo komisija uzskatīja, ka lūgumraksta procedūra uzskatāma par parlamentāru uzdevumu un minētais parlaments nav VDAR darbības jomā. Vācijas tiesai, kas vērsās Tiesā ar prejudiciālā nolēmuma lūgumu, bija šaubas par to, vai minētā komisija var tikt uzskatīta par publisku iestādi VDAR 4. panta 7. punkta izpratnē un vai tā var tikt uzskatīta par "pārzini" attiecībā uz personas datu apstrādi.

Sniedzot atbildi uz Vācijas tiesas jautājumiem, Tiesa uzsvēra, ka VDAR ietvertā "pārziņa" definīcija ir pietiekami plaša, tādēļ tā neaprobežojas vien ar publiskām ie­stādēm, bet ietver jebkuru struktūru, kura viena pati vai kopīgi ar citiem nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.⁵ Tiesa norādīja, ka VDAR 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts interpretējams šauri, "jo tas ir izņēmums no ļoti plašās šīs regulas darbības jomas, kura ir noteikta tās 2. panta 1. punktā".⁶

Tiesa norādīja arī to, ka VDAR, un jo īpaši tās preambulas 20. apsvērumā un 23. pantā, nav paredzēts neviens izņēmums attiecībā uz parlamentārām darbībām.⁷ Rezumējot Tiesa secināja, ka, ciktāl dalībvalsts federālās zemes parlamenta lūgumrakstu komisija viena pati vai kopīgi ar citiem nosaka apstrādes mērķus un līdzekļus, šāda komisija kvalificējas kā "pārzinis" un tātad šādas komisijas veikta personas datu apstrāde ietilpst VDAR darbības jomā.⁸

Šis spriedums tādējādi atgādina, ka ir rūpīgi jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā nav konstatējama atbilstība pārziņa definīcijai un līdz ar to arī no šī statusa izrietošie pienākumi, jo pārziņa definīcija VDAR ir pietiekami plaša.

Par muitas iestādes pieprasītajiem datiem

Lietā C-496/17 Deutsche Post⁹ Tiesa vērtēja trešo personu personas datu raksturu un apjomu, kas jāiesniedz, lai uzņēmumam varētu tikt piešķirts atzītā uzņēmēja statuss, kas paredzēts Savienības Muitas kodeksā.¹⁰ Pēc tam, kad Vācijas uzņēmums Deutsche Post kā atzīts saņēmējs un atzīts nosūtītājs Savienības Muitas kodeksa izpratnē lūdza tam piešķirt jaunu muitas atļauju – pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļauju – kas papildinātu uzņēmumam jau piešķirto muitas procesu atvieglojošo atļauju klāstu, Ķelnes Galvenā muitas pārvalde lika uzņēmumam aizpildīt pašnovērtējuma anketas sadaļu "Informācija par uzņēmumu".