6. Oktobris 2020 /NR. 40 (1150)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslīgā intelekta radītā darba objekta aizsardzība
Marta Elīza Valdheima
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras juriskonsulte 

Pasaulē tiek lietotas tehnoloģijas, par kurām pirms pāris gadiem nebija ne mazākās nojausmas, taču šobrīd tām ir liela loma ikviena dzīvē. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir mums visapkārt, ieejot tirdzniecības vietā, mūs apkalpo robots, kuram nav nepieciešama fiziskas personas iesaiste. Tāpat mobilie telefoni, kuri sniedz daudz vairāk par iespēju sazināties. Tās ir tehnoloģijas, kas ikdienu padara vieglāku un pieejamāku, kā arī palīdz darboties situācijās, kurās ne vienmēr fiziska persona tiek galā, taču tomēr tas ir fiziskas personas izgudrojums, ko tā ar sava intelekta palīdzību un sniegtajām iespējām ir radījusi.

Latvijas Republikas Satversmes 113. pants nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.1 Attiecīgi tehnoloģiju joma tiek atzīta un aizsargāta. Taču līdztekus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai seko arī to juridiskais ietvars. Palielinoties tehnoloģiju spējām, pieaug arī to radītie riski un veidi, kā tās kontrolēt. Jauno tehnoloģiju juridiskā ietvara radīšana ir laikietilpīgs process, tehnoloģijas pilnveidojot, attīstās arī to darbotiesspēja, kā arī ietekme uz sabiedrību un valstu normatīvo regulējumu.

Mākslīgais intelekts ir plaši apspriesta joma, kas strauji progresē mūsdienu pasaulē, radot daudz neatrisinātu jautājumu gan ikdienišķā nozīmē, gan juridiskās jomās. Mākslīgais intelekts ir radīts, lai atvieglotu cilvēku darbības. To rada cilvēki, pielietojot savas zināšanas un veidojot kaut ko jaunu, kas var izpausties jebkādās formās un tiek aizsargāts ar autortiesībām, kuras pieder attiecīgā objekta radītājam jeb izgudrotājam. Taču mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir attīstītas tik tālu, ka pats mākslīgais intelekts, funkcionējot kā reāla cilvēka intelekts un tomēr neesot fiziska persona, spēj radīt objektus, un praktiski šo objektu vairs nav radījusi fiziska perona, bet fiziskas personas radīts objekts, kuram piemīt cilvēka intelekta īpatnības. Tādējādi pats mākslīgā intelekta objekts spēj radīt jaunus, oriģinālus darbus, kas attiecīgi varētu tikt pielīdzināti fiziskas personas radītam darbam. Profesors Enoks Biķis norāda, ka mākslīgais intelekts jeb mākslīgais saprāts attiecas ne tikai uz datorzinībām un citu zinātņu nozarēm, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos, bet gan ar cilvēka saprātu rada un konstruē dažādas tehnoloģijas, datorprogrammas un elektroniskas ierīces, par ko pastāv bažas, ka tās varētu kļūt autonomas, iziet no cilvēku kontroles un gūt virsroku pār tiem.

Kāda avioreisa pasažiere stāsta, ka lidostā tai pietuvojies vīrietis-hologramma. Tas, ka viņš nav reāls, piemirsās brīdī, kad virtuālais cilvēks sācis komunicēt.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties