Pirmais tiesiskuma ziņojums ir jauna dialoga rezultāts starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, veicot detalizētu analīzi par visām dalībvalstīm. Šis ziņojums ir svarīgs solis ceļā uz tiesiskuma vienotas izpratnes stiprināšanu Eiropas Savienībā un lai veicinātu savstarpēju uzticēšanos.

Ziņojumā uzsvērts, ka daudzām dalībvalstīm ir augsti tiesiskuma standarti un tās ir atzītas – pat visā pasaulē – kā paraugprakses piemēri tiesiskuma pamatprincipu piemērošanā. Tomēr ziņojumā ir konstatēti arī svarīgi izaicinājumi, kad tiesu iestāžu neatkarība ir pakļauta spiedienam, kad sistēmas nav izrādījušās pietiekami noturīgas pret korupciju, kad tiek apdraudēta plašsaziņas līdzekļu brīvība. Eiropas Komisija mudina dalībvalstis turpināt savstarpējo sadarbību, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar ziņojumā iekļauto novērtējumu. Turpmāk katru gadu Eiropas Komisija publicēs paziņojumu par tiesiskuma situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tālāk sniedzam īsu kopsavilkumu par tiesiskuma situāciju katrā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Latvija²

Latvijai veltītajā ziņojuma daļā tiek norādīts, ka Latvijas tiesu sistēmas kvalitāte un efektivitāte tiek pastāvīga uzlabota. Īpaši jāatzīmē tādi pasākumi kā apmācības un secīgas tiesu teritoriālās reformas. Informācijas un komunikācijas sistēma, ko izmanto tiesās un prokuratūrā, ir augstā līmenī un tiek attīstīta tālāk. Tiesu sistēmas neatkarība ir nostiprināta, pastiprinot tiesu varas lomu tiesneša amata kandidātu un ģenerālprokurora atlasē, kā arī tiesu priekšsēdētāju iecelšanā. Tomēr, neraugoties uz jaunu pilnvaru iegūšanu, Tieslietu padomē trūkst cilvēkresursu, un tas varētu kavēt tās jauno pilnvaru īstenošanu. Notiek diskusijas par piemērotiem veidiem, kā palielināt finanšu noziegumu lietu izskatīšanas rezultativitāti. Tiesu vara apšauba atsevišķas Ekonomisko lietu tiesas izveidošanu un iespējamos kvalitātes un efektivitātes uzlabojumus, ko tā varētu dot šajā jomā, un Tieslietu padome izskata šo jautājumu. Pārskatatbildību papildus uzlabot palīdzēs tiesnešu imunitātes atcelšana attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem un vienotais reģistrs sūdzībām par tiesu sistēmu.

Pēdējos gados Latvija ir pieņēmusi vairākas tiesību aktu reformas, kuru mērķis ir stiprināt pretkorupcijas regulējuma efektivitāti. Krimināltiesību akti ir grozīti, lai normas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļošanu un tirgošanos ar ietekmi, saskaņotu ar starptautiskajiem standartiem. Trauksmes celšanas likuma pieņemšana pirmo reizi nodrošina visaptverošu pamatu trauksmes cēlēju aizsardzībai. Ir uzlabojusies spēja izmeklēt korupcijas lietas. Tomēr joprojām pastāv problēmas ar kriminālvajāšanu korupcijas lietās un to izlemšanu tiesās, kur tiesvedība joprojām bieži ir ilgstoša. Turpinās darbs ar tiesību aktiem, lai uzlabotu lobēšanas pārredzamību un stiprinātu interešu konfliktu novēršanas režīmu.

Latvijas Satversme garantē vārda un informācijas brīvību un aizliedz cenzūru. Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" aizliedz preses un citu masu informācijas līdzekļu monopolizāciju. Pēdējos gados ir radušies jautājumi par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) faktisko neatkarību.