Pandēmija no jauna spilgti izgaismoja riskus, kas ir saistīti ar plašu nepierādītas, nepārbaudītas, apzināti sagrozītas vai neapzināti izplatītas informācijas apriti gan tradicionālajos medijos, gan sociālajās platformās. Pasaules veselības organizācija (turpmāk – PVO) nosauca šo fenomenu par infodēmiju, citiem vārdiem, "informācijas pārpilnību, kas satur gan patiesu, gan nepatiesu vai apzināti sagrozītu informāciju", salīdzinot infodēmijas draudu ar pašu nāvējošo vīrusu.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs (Ant—nio Guterres), apzinoties viltus ziņu un sazvērestības teoriju kaitīgo ietekmi uz cilvēku garīgo un fizisko veselību, agresijas un naida noziegumu pieaugumu, kā arī vēloties mobilizēt starptautisko sabiedrību šīs globālās krīzes laikā, aicināja valstis apturēt viltus ziņu izplatīšanu, stiprināt sabiedrību noturību, veicināt kritisko domāšanu un apzinīgāku attieksmi pret informācijas izplatīšanu.

ANO ģenerālsekretāra uzsaukumam pievienojās arī vairāki pasaules sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, gados jaunākā Nobela prēmijas laureāte pakistāniete Malala Jusufzaja (Malala Yousafzai), Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sieviešu un jauniešu tiesību aktīviste Čelsija Klintone (Chelsea Clinton).