Ievads

Itālijas vārds pasaulē šogad bieži ir izskanējis saistībā ar plašo saslimstību ar Covid-19.¹ Tomēr Itālijā jau ilgstoši ļoti aktuāls ir arī migrācijas temats, un pēdējo gadu laikā saistībā ar migrantu² glābšanas kuģu darbību Vidusjūrā ir notikuši dažādi nepatīkami incidenti. Viens no šādiem incidentiem bija 2018. gada 11. jūnijā, kad Itālija un Malta atteica ienākt savās ostās nevalstisko organizāciju pārvaldītajam glābšanas kuģim Aquarius ar 629 izglābtiem migrantiem, izsaucot Eiropas valstu līderu sašutumu un raisot dažādus viedokļus.³ Papildus bažām par humānisma apsvērumu ievērošanu šis un līdzīgi incidenti ir raisījuši arī juridiskas dabas jautājumus, tostarp, vai un kam bija pienākums uzņemt kuģi ar izglābtajiem migrantiem un vai valstis, atsakot pieeju savām ostām, ir pārkāpušas starptautiskās jūras tiesības.⁴

Situācija Itālijā migrācijas jautājumos saasinājās 2018. gada vidū, kad pret imigrāciju noskaņotās partijas Lega līderis Mateo Salvīni pēc veiksmīga parlamenta vēlēšanu iznākuma izveidoja jaunu koalīcijas valdību kopā ar populistiski dēvēto partiju Movimento 5 Stelle. Valdības programma paredzēja aizkavēt jaunas migrantu ierašanās Itālijas krastos un deportēt līdz pat 500 000 neregulāro migrantu, solot aizsardzību tikai bēgļiem.⁵ Turpmākie notikumi, tostarp arī Aquarius incidents, skaidri parādīja šo valdības nostāju.

Pēc 2019. gada valdības krīzes Itālijā gan ir notikušas krasas izmaiņas valdībā, un jaunā valdība nav tik negatīvi noskaņota pret migrantiem.⁶ Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka situācija Itālijā atkal mainās, un līdzīgi incidenti atkārtojas. Kopš Covid-19 izplatības dēļ iepriekš noteiktie ierobežojumi⁷ migrantu glābšanas kuģiem piestāt Itālijas ostās tika mīkstināti, jau atkal ir vērojama liela skaita migrantu ierašanās Itālijas krastos.⁸ Turklāt aplūkot Aquarius incidentu no starptautisko jūras tiesību viedokļa ir interesanti ne vien Itālijas kontekstā, bet arī plašāk, jo šādus incidentus var izraisīt un tajos var tikt iesaistītas arī citas valstis.

Aquarius incidents

2018. gada 9. jūnijā Vidusjūrā netālu no Lībijas krasta sešās sarežģītās glābšanas operācijās, kuras koordinēja Itālijas Glābšanas koordinācijas centrs, tika izglābti 629 migranti.⁹ Migrantus uz klāja uzņēma divu nevalstisko organizāciju (jūras un humanitārās organizācijas SOS Mediterranée un medicīniskās organizācijas Médecins Sans Frontires) pārvaldītais glābšanas kuģis Aquarius, kas kuģoja zem Gibraltāra karoga.¹⁰ Savukārt glābšanas operācijās piedalījās gan pats Aquarius, gan arī Lībijas krasta apsardze un vairāki Itālijas kuģi.¹¹

Kamēr pēc Itālijas Glābšanas koordinācijas centra norādēm kuģis pēc migrantu uzņemšanas devās uz ziemeļiem, Itālijas amatpersonas paziņoja par Itālijas ostu slēgšanu un lika kuģim apstāties.¹² Gan Itālija, gan Malta – abas tuvākās Eiropas valstis – atteica kuģim pieeju to ostām, turklāt Itālijas tolaik jaunās valdības premjerministra vietnieks un iekšlietu ministrs Mateo Salvīni paziņoja, ka šāda būs Itālijas jaunā pozīcija attiecībā uz ikvienu nevalstiskās organizācijas kuģi, kas glābj migrantus.¹³ Kā parādīja vēlāki notikumi,¹⁴ no savas pozīcijas viņš neatkāpās arī turpmāk.

Salvīni aicināja Maltu pieņemt kuģi, jo tā atradās tuvāk. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats tomēr atteicās ielaist kuģi valsts ostās, sakot, ka migrantu glābšanas operācijas nav notikušas rajonā, kur Malta koordinē meklēšanas un glābšanas operācijas. Tas izraisīja nesaskaņas ar Itāliju un atstāja Aquarius apkalpi neziņā par to, kur turpmāk doties.¹⁵

Medicins Sans Frontieres ārsts norādīja, ka konkrētajā brīdī, gaidot tālākas norādes, nepastāvēja neatliekamas medicīniskas situācijas, tomēr visi izdzīvojušie bija pārguruši, vairākiem migrantiem slīkšanas rezultātā bija hipotermija, daudzi bija guvuši nopietnus ķīmiskus apdegumus, kā arī vairākām personām bija nepieciešamas operācijas. Liela daļa no izglābtajiem migrantiem bija nepilngadīgas personas, starp migrantiem bija vairākas grūtnieces, turklāt cilvēku skaits uz kuģa bija krietni pāri kuģa maksimālajai ietilpībai.¹⁶ Izglābtie bija no 26 dažādām valstīm, gandrīz ceturtdaļa no Sudānas.¹⁷ Uz kuģa valdīja pamatīgs satraukums, un vairāki cilvēki draudēja lēkt pār bortu, ja kuģis dotos uz Lībiju.¹⁸

Pēc atklātajā jūrā pavadītām vairāk nekā 36 stundām Aquarius beidzot saņēma oficiālu norādi no Itālijas Glābšanas koordinācijas centra kuģot uz Valensijas ostu, jo Spānijas premjerministrs Pedro Sančezs 11. jūnija pēcpusdienā paziņoja, ka Spānija pieņems kuģi.¹⁹ SOS Mediterranée pārstāve gan pauda viedokli, ka tas nav labākais risinājums, jo līdz Spānijai ir tāls ceļš, pasliktinātos medicīniskā situācija, mazinātos ūdens un pārtikas rezerves.²⁰ Dotā norāde gan netika mainīta. Daļa migrantu drošības dēļ tika pārvietoti uz diviem Itālijas kuģiem, un Itālija uz tiem nodrošināja medicīnisko palīdzību. Visi trīs kuģi veiksmīgi nonāca Spānijā Valensijas ostā 17. jūnija rītā – nedēļu pēc tam, kad Itālija un Malta atteicās uzņemt kuģi savās ostās.²¹

Pienākums koordinēt glābšanas operāciju un nodrošināt izglābto personu nogādāšanu drošā vietā

Jūras tiesībās jau izsenis pastāv kuģa kapteiņa pienākums sniegt palīdzību personām, kas nonākušas briesmās jūrā,²² un šis pienākums tiek uzskatīts par paražu tiesību normu.