Latvijas krimināltiesību attīstības kontekstā jau ilgstoši tiek apspriests jautājums par vainas formas noteikšanu salikta sastāva noziedzīgiem nodarījumiem, kuros darbība vai bezdarbība izpaužas kā noteikto noteikumu pārkāpšana. Atsevišķi, bez sekām, noteikumu pārkāpumi pamatā ir administratīvi pārkāpumi. Galvenais problēmjautājums ir saistīts ar juridiskajā literatūrā norādīto, ka "administratīvie tiesībpārkāpumi tiek izdarīti tīši, jo darbība vai bezdarbība vienmēr ir apzināta un gribas vadīta".1 Neiejaucoties administratīvo pārkāpumu tiesību jomā, bet, apskatot atziņu, ka "darbība vai bezdarbība, kas izpaužas kādu piesardzības vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanā, vienmēr ir tīša, jo persona apzināti nevar izdarīt darbību vai to neizdarīt, ja viņa to nevēlas",2 šajā rakstā krimināltiesību normu kontekstā ir pievērsta uzmanība Krimināllikuma blanketajās normās paredzēto noziedzīgo nodarījumu vainas formai.
Blanketas krimināltiesiskās normas jēdziens
Krimināltiesību teorijā ir skaidrots: "Blanketā dispozīcija neapraksta noziedzīgā nodarījuma pazīmes, bet norāda uz citu normatīvo aktu, kur tās paredzētas. [..] Pie tam var izdalīt tādu dispozīcijas paveidu kā jauktā jeb kombinētā dispozīcija, kura satur blanketas un vēl kādas dispozīcijas pazīmes. Tādas dispozīcijas piemērs ir Krimināllikuma 146., 239., 260. un virkne citu pantu, kuros līdz ar norādi uz kādu konkrētu noteikumu pārkāpšanu ietverta arī norāde uz tās izraisītajām sekām."3
Jānorāda, ka ar 2012. gada 13. decembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā", kas spēkā stājās 2013. gada 1. aprīlī, krimināltiesībās vairs nepastāv iepriekš Krimināllikuma 23. panta piektajā daļā paredzētā atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma konstrukcija: "Atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos veido atkārtoti gada laikā izdarīti tādi paši likumpārkāpumi, par kuriem kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja pastāv to kopums, tas ir, ja konstatēts, ka šie likumpārkāpumi šajā laikā izdarīti ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē, pārkāpējam zinot, tie likumā noteiktajā kārtībā fiksēti." Pēc šādas konstrukcijas izslēgšanas visas Krimināllikumā paredzētās blanketās normas, kurās norādīta noteikumu pārkāpšana, ir jauktās jeb kombinētās, jo tās paredz arī sekas.
Tomēr jānorāda, ka ne visas blanketās normas ir jauktās jeb kombinētās. Proti, jauktās jeb kombinētās nav tās dažas blanketās normas, kurās nav tiešas norādes uz noteikumu pārkāpšanu. Proti, iepriekš sniegtais blanketas normas skaidrojums, kas paredz konkrēto norādi uz citiem normatīvajiem aktiem, neaptver visas iespējamās blanketās normas. Piemēram, Krimināllikuma 195. panta dispozīcijā nav norādīts uz citu normatīvu aktu, kur būtu paredzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes, tomēr pat teorijā tiek atzīts, ka "Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma [Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums] 5.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
