[1] Atbilstoši 2020. gada 1. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likumā,¹ kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) kompetencē ietilps arī prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām. Šajā ziņā likumprojekta anotācijā norādīts, ka "koncernu tiesības, kuras ierobežo vairākuma dalībniekus (akcionārus), bieži vien tiek uztvertas kā nedabisks saimnieciskās brīvības ierobežojums, tomēr tas tā nav, jo arī mazākumakcionāriem ir tiesības saņemt atdevi no ieguldītā kapitāla. Tādēļ šī ir koncernu tiesībām piemītoša dabiska problēma, no kuras atbrīvoties nav iespējams, un Koncernu tiesības vienmēr paliks kā viena no sarežģītākajām tiesību nozarēm, un attiecīgi šo strīdu izšķiršana prasa specifiskas zināšanas arī no tiesneša".²

Vēl pirms minēto grozījumu Civilprocesa likumā pieņemšanas 2019. gada 22. augustā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 407³ apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi". Šajā ziņojumā kā viena no ELT iespējamām kompetencēm tika norādītas "lietas, kas izriet no Koncernu likuma piemērošanas". Pie šīs paredzētās kompetences likta zemsvītras atsauce, kura satur šādu tekstu: "Pēc tam, kad tiek pārskatīts Koncernu likums un sakārtots attiecīgās nozares regulējums, specializētās tiesas (vai atsevišķās specializācijas) kompetence būtu paplašināma arī attiecībā uz strīdiem, kas izriet vai kuri pamatoti ar Koncernu likumu."

Minētajai koncepcijai krietnu kritikas devu veltīja toreizējais Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs un Tieslietu padomes loceklis Aigars Strupišs, tostarp jautājumā par iepriekš minēto kompetenci, kas saistīta ar Koncernu likuma piemērošanu, norādot: "Koncernu likuma piemērošana kā piekritības kritērijs ir aplams no komerctiesību viedokļa un radīs vairāk neskaidrību, nekā šā likuma piemērošanā to ir bijis līdz šim.