1. Decembris 2020 /NR. 48 (1158)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomisko lietu tiesas process civillietās – Civilprocesa likuma iespējas ar nepietiekami izmantotu potenciālu
Dagnija Palčevska
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore 
Linda Vaļte
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste 
Iveta Gedus
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas vadītāja 

Ar Tieslietu ministra rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei attiecībā uz procesu, kurā Ekonomisko lietu tiesa izskatīs konkrētu kategoriju lietas, tika pausti atsevišķi viedokļi par to, ka, ja netiks noteikts cits process, kurā skatīs šo kategoriju lietas, ātruma un kvalitātes ziņā nekas nemainīsies. Diskusiju rezultātā tomēr izšķiršanās bija par to, ka Ekonomisko lietu tiesa skatīs lietas esošā Civilprocesa likuma regulējuma ietvaros, jo visi nepieciešamie procesuālie līdzekļi Civilprocesa likumā jau ir, bet dažiem, iespējams, būtu nepieciešama aktīvāka piemērošana. Raksta mērķis ir izcelt tos civilprocesa līdzekļus un mehānismus, kas Tieslietu ministrijas ieskatā ir gana efektīvi, bet kuru piemērošanas potenciāls vēl pilnībā nav izmantots. Šo iespēju plašāka izmantošana varētu sasniegt kvalitatīvāku rezultātu un kalpot par paraugu citiem.

Sagatavošanas sēdes

Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju Nr. R (84) 5 "Civilprocesa principi, kas paredzēti tiesiskuma darbības uzlabošanai" (turpmāk – EP Rekomendācijas) 1. principu normālos apstākļos tiesvedības procesā būtu jābūt ne vairāk par divām tiesas sēdēm, no kurām pirmā varētu būt sagatavošanas sēde, bet otrā – pierādījumu iegūšana, argumentu uzklausīšana un, ja iespējams, sprieduma pasludināšana. Tiesai jānodrošina, lai visi nepieciešamie pasākumi otrajai tiesas sēdei tiktu veikti laikus un principā bez pārtraukumiem, izņemot gadījumus, kad parādās jauni fakti, vai citos ārkārtas un izņēmuma apstākļos.1

Civilprocesa likums 149. un 149.1 pants paredz sagatavošanas sēdes noteikšanu, tomēr tās rīkošana ir tiesneša brīva izvēle, un nevarētu teikt, ka šī sagatavošanās stadija būtu izpelnījusies lielu piekrišanu tiesnešu vidū.

Juridiskajā literatūrā jau vairākkārt ir pausts viedoklis jeb novērojums, ka diemžēl praksē sagatavošanas sēdes joprojām tiek nozīmētas salīdzinoši reti. Līdz ar to tiesa noskaidro visus būtiskos sagatavošanās jautājumus jau nozīmētā tiesas sēdē, kurā ir paredzēts izskatīt lietu pēc būtības.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties