Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesai būs piekritīgas arī prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē.1 Raksta mērķis ir aplūkot saistīto personu darījumu regulējumu Komerclikumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, sniedzot ieskatu šo darījumu noslēgšanas un atklāšanas prasībās, kuru neievērošana var būt pamats prasības celšanai tiesā.
Saistītās personas izpratne
Saistītās personas definīcija, kas piemērojama gadījumiem, kad sabiedrība stājas darījuma attiecībās ar šīm personām, ir atrodama vairākos normatīvajos aktos: Komerclikumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Ar saistīto personu šajos normatīvajos aktos saprot tādu personu, kurai ir tieša vai netieša sasaiste ar sabiedrību, kura ļauj šai personai ietekmēt sabiedrības institūciju pieņemtos lēmumus un panākt sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu.
Komerclikumā2 ir ietverta salīdzinoši šaurāka saistīto personu definīcija nekā Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Komerclikumā ietvertā saistītās personas definīcija ir piemērojama jebkurai kapitālsabiedrībai, kura slēdz darījumus ar šīm personām.
Viena no saistīto personu grupām, kuras ir minētas Komerclikumā, ir sabiedrības dalībnieks,3 kuram ir izšķiroša ietekme sabiedrībā, un ar viņu saistītās personas. Ja dalībnieks ir fiziskā persona, par saistītajām personām uzskata arī dalībnieka radiniekus (līdz otrajai radniecības pakāpei), laulāto, svaini (līdz pirmajai radniecības pakāpei), kā arī personu, ar kuru dalībniekam ir kopīga saimniecība. Savukārt, ja dalībnieks ir juridiskā persona, tad pie saistītajām personām ir pieskaitāmi dalībnieka valdes un padomes locekļi. Tāpat kā saistītās personas tiek definētas citas sabiedrības, kurās dalībniekam (gan fiziskajai, gan juridiskajai personai) vai dalībnieka radiniekam, laulātajam, svainim vai personai, ar kuru dalībniekam ir kopīga saimniecība, ir izšķiroša ietekme.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
