Dubultā pilsonība Latvijas pilsonim, t.i., viņa piederība ne vien pie Latvijas Republikas, bet arī citas valsts pilsonības/pavalstniecības, var izveidoties dažādos gadījumos. Atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajam dubultā pilsonība var izveidoties Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem; Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību; Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību; kā arī visu minēto valstu pilsoņiem, ja viņi tikuši uzņemti Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.

Dubultpilsonība var izveidoties arī latviešiem un līviem, ja viņi ieguvuši Latvijas pilsonību atbilstoši Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 3. punktam. Tāpat dubultpilsonība ir iespējama arī gadījumā, ja Latvijas pilsonis automātiski ieguvis citas valsts pilsonību apprecoties (ex lege) vai adopcijas rezultātā. Papildus tam likums paredz dubultpilsonības izveidošanās iespēju gadījumos, ja persona ieguvusi tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

Neraugoties uz vairāku dubultpilsonības izveidošanās pamatu esamību, likums neparedz Latvijas pilsonības saglabāšanu visām personām, kuras kļuvušas par citu valstu pilsoņiem.