[1] 2021. gada 13. janvārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šī raksta līdzautore norādīja, ka, "aizsargājot policista cieņu un godu, esam sākuši diskusiju par to, ka, iespējams, vajadzēs atjaunot normu par varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu". Tam, ka šāda diskusija ir nepieciešama, piekrita arī komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.¹

Līdz ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem būtiski pieaudzis gadījumu skaits, kad iedzīvotāji aizskar policijas prestižu, policijas darbinieku godu un cieņu, sabiedrības attieksme ir kļuvusi nepieņemama. Ir saprotams, ka ierobežojumi ir veicinājuši agresijas pieaugumu. Amatpersonas un darbinieki tiek aizskarti, lietojot rupjus un necenzētus vārdus (tostarp, ievietojot klaji aizskarošus komentārus sociālajos tīklos), tiek saņemti draudi inficēt ar Covid-19, tajā skaitā, piemēram, spļaujot policistiem sejā.² Īpaši minētās darbības izpaudās rīkotajās akcijās pret valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un pret Covid-19 vakcināciju.³

Necieņas izrādīšana pret likumsargiem nav tikai šī brīža fenomens. Tas vērojams vairākus gadus. Proti, šādas attieksmes cēloņi varētu sakņoties audzināšanā, kad, iespējams, maziem bērniem tiek stāstīts – "ja nesakārtosi savas mantas, atnāks policists un aiznesīs tevi uz cietumu, bet tavas mantas atdos labiem bērniem" u.tml. Tādējādi bērniem jau no mazotnes tiek mācīts, ka policists nav labs. Šāds iespaids bērnam saglabājas visu dzīvi.

[2] Kriminālatbildība par uzbrukumu tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai paredzēta Krimināllikuma⁴ 269. pantā "Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai", savukārt par pretošanos varas pārstāvja likumīgajām prasībām ir paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 270. pantu "Pretošanās varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai". Par internetā atrodamajiem komentāriem, kas vērsti uz sociālā naida kurināšanu pret iekšlietu nozares darbiniekiem kā sociālo grupu, piemērojams Krimināllikuma 150. pants.

Saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā⁵ 4. pantu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

Laikā, kad šī raksta līdzautore informēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju par Iekšlietu ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem par aktuālo situāciju ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma pārvarēšanā, tas ir, 2021. gada 13. janvārī, bija uzsākti septiņi kriminālprocesi par personu veiktajām nelikumīgajām darbībām, kas traucējušas policijas darbiniekiem pildīt profesionālos pienākumus. Savukārt līdz 2021. gada 10. februārim, pēc autoru rīcībā esošās informācijas, bija uzsākti 20 kriminālprocesi un seši administratīvā pārkāpuma procesi. Divpadsmit gadījumos likumpārkāpumi ir saistīti ar valstī noteiktajiem Covid-19 izplatības ierobežojumiem. Uzskaitītajos nodarījumos par cietušajiem pārsvarā tiek atzīti pašvaldības policijas pārstāvji, Valsts policijas pārstāvji, viens Valsts policijas koledžas kadets un zemessargs, kas piedalījās mājsēdes kontrolē, izbraucot uz izsaukumu.