Kalvja Torgāna dzīves gājums
Dzimis 1939. gada 31. martā Valkā
Izglītība
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi
Nodarbošanās
Latvijas Universitātē:
Citās institūcijās:
Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs vai loceklis
Akadēmiskā/zinātniskā darba stāžs
Latvijas Universitātes, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs vai loceklis
Goda nosaukumi, prēmijas, atzinības
Miris 2021. gada 12. martā Rīgā
Atvadoties no Lielā jurista
Latvijas tiesībnieku saimei smags zaudējums – mūžībā aizgājis Latvijas Universitātes profesors Kalvis Torgāns.
Paliek viņa intelektuālais devums, dzīves vērtības, attieksme pret tiesību zinātni un jurista profesiju, kas iespaidojusi ļoti daudzus profesora studentus un sekotājus, kuriem viņš bija inteliģences un elegances paraugs, autoritāte un iedvesmas avots. Viņa nenogurstošā zinātkāre, fenomenālās darba spējas, augstā profesionalitāte un atbildīgums vienmēr augsti vērtēti arī kolēģu un domubiedru vidū.
Bez viņa rakstiem un grāmatām nav iedomājamas Latvijas civiltiesības un jurisprudence, uz profesora vārdiem un domām vēl gadu desmitiem atsauksies tiesību praktiķi un nākamās tiesībzinātnieku paaudzes. Kā Augstākās tiesas senators viņš ir atstājis savu mantojumu arī mūsu labākajā judikatūrā.
Man ārkārtīgi svarīga vienmēr bijusi Kalvja Torgāna principialitāte un nebaidīšanās skaļi runāt par shēmošanu, blēdīšanos un aplamībām. Viņam nebija pa ceļam ar tiesiskas valsts izzadzējiem un neprofesionāliem kaitniekiem tiesību praksē. Jurista profesijas reputācija, godīgums, taisnīga tiesa un tiesiskums profesoram nebija tukši vārdi. Viņa sirds un prāts vienmēr bija pareizajā pusē – par Latviju, par taisnīgumu ikvienam un par godīgu spēli tiesību praksē.
Kalvja Torgāna mūžs un paveiktais ir darījis Latviju labāku un taisnīgāku. Viņš pilnā mērā bija tiesību lielmeistars jeb maestro un viens no mūsu valsts lielajiem juristiem. Mūžībā profesors Kalvis Torgāns aizgājis ar gaišu starojumu, atstājot aiz sevis līdzcilvēku mīlestību, labās domas un izcili veiktu sirdsdarbu.
Izsakot līdzjūtību Kalvja Torgāna ģimenei un visai Latvijas juristu saimei –
Egils Levits,
Valsts prezidents
Profesora mūžs – Zinātnei un Tēvijai
Par profesora Kalvja Torgāna aiziešanu sēro visa Latvijas Universitātes plašā saime.
Mēs cienām un augsti vērtējam profesora ieguldījumu juridiskās zinātnes un studiju attīstībā Latvijā, par to liecina viņa biogrāfijas fakti, goda nosaukumi un akadēmiskās izcilības apliecinājumi.
Profesors Kalvis Torgāns, pabeidzot studijas toreizējās Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļā (1957–1962), 59 gadu garumā ir bijis Latvijas Universitātes akadēmiskās izcilības veidotājs kā Juridiskās fakultātes mācībspēks, dekāns (1976–1979, 1997–1998), Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs (1991–2006), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta senators (2008–2014), Goda tiesnesis (2015), zvērināts advokāts, vairāku desmitu grāmatu un vairāk nekā 350 publikāciju autors.
Profesors K. Torgāns ir apbalvots ar Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīmi par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā un pasaulē, Triju Zvaigžņu ordeni (2009), LU ģerboņa Zelta zīmi, LU gada balvu zinātnē par zinātniskās skolas izveidi civiltiesībās (2011); Augstākās tiesas Temīdas balvu nominācijā "Gada cilvēks 2013", Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par modernas civiltiesību skolas iedibināšanu tiesību zinātnē Latvijā un nozīmīgu ieguldījumu teorētisko atziņu ieviešanā praksē (2018).
Līdz ar izcilo ieguldījumu civiltiesību teorijas attīstībā profesors Torgāns nekad neliedza padomu un nežēloja laiku LU darbību regulējošo normatīvo aktu izstrādē. Viņš bija viens no LU atjaunotās akadēmiskās autonomijas un pašpārvaldes principu veidotājiem, vadot LU Satversmes redakcijas komisiju. Turpinot LU darbības pirmajās desmitgadēs profesora Augusta Lēbera iedibināto tradīciju, profesors Torgāns konsultēja LU vadību komplicētajos akadēmiskās dzīves tiesiskajos jautājumos, sniedza palīdzīgu roku, arī pārstāvot LU intereses tiesvedībā. Profesora līdzdalība LU kultūras un sabiedriskajā dzīvē, ilggadējā universitātes vokālā ansambļa dziedātāja pieredze bija vēl viens no viņa daudzpusīgās personības aspektiem.
Profesora K. Torgāna atstātais garīgais mantojums ir fundamentāls Latvijas tiesību zinātnes stūrakmens, kas vērtību dziļumā vienmēr ir bijis vērsts uz taisnīgumu kā tiesību mēru. Profesora devums darbā ar studentiem, pētniecībā, tiesību jaunradē veidoja ceļu no teorijas uz praksi, no problēmu pretnostatījuma uz taisnīgu risinājumu, vairojot ikkatra un mūsu visu ticību valstij, tās pamatiem.
Profesors K. Torgāns ar savu mūža darbu ir devis nezūdošu piepildījumu LU misijai – "Zinātnei un Tēvijai", kļūstot par īsta gara brīvības mēru un simbolu nākamajām juristu paaudzēm.
Noliecot galvu mūžības priekšā, turam godā profesora Kalvja Torgāna doto novēlējumu: "Strādāsim, lai saglabātu un attīstītu Alma mater kā vadošā zinātnes un augstākās izglītības centra statusu!"
Scientiae et Patriae!
Prof. Indriķis Muižnieks,
Latvijas Universitātes rektors
Personība, lielāka par dzīvi
12. martā miris Kalvis Torgāns (81), juridisko zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta senators (2008–2014), Goda tiesnesis (2015), zvērināts advokāts; apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2009), LU gada balvu zinātnē par zinātniskās skolas izveidi civiltiesībās (2011); Augstākās tiesas Temīdas balvu nominācijā "Gada cilvēks 2013", Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par modernas civiltiesību skolas iedibināšanu tiesību zinātnē Latvijā un nozīmīgu ieguldījumu teorētisko atziņu ieviešanā praksē (2018).
Latvijas Universitātē nostrādātajos 59 gados bijis Juridiskās fakultātes dekāns (1976–1979, 1997–1998), Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs (1991–2006). Vairāku desmitu grāmatu un vairāku simtu citu publikāciju autors.
Amatu, apbalvojumu un sasniegumu uzskaitījums ir tikai bāla ēna no lielākas par dzīvi personības, ko esam zaudējuši, mūsu ilggadīgajam kolēģim aizejot. Kalvis Torgāns ir simbols veselam laikmetam gan Latvijas juristu, gan akadēmiskajā vidē.
Tiesību jaunrade, tiesvedība, jurista ētika, pētniecība – tās visas bija profesionālās darbības jomas, kas nebūtu tādas, kādas tās šodien atrodam, bez K. Torgāna pienesuma, bet tas vēl nav viss.
Bez K. Torgāna citādāka būtu ne tikai lekciju, semināru, konferenču, darba kolektīvu sapulču, bet arī tiesnešu un advokātu uzvedības un pat brīvā laika pavadīšanas kultūra.
Daudz gadu paies, līdz mēs pilnībā apzināsim K. Torgāna milzīgo garīgo mantojumu. Paliek ne mazums meistara mācekļu, no kuriem dažs labs jau pats kļuvis par uzlecošu zvaigzni jurisprudencē.
Paliec mūžīgi mūsu vidū, Kalvi, kaut arī tavs dzīvespriecīgais veidols vairs neienāks nevienā auditorijā un Universitātes aulas griestus vairs netricinās dziesmā tava dzidrā balss!
Prof. Dr. iur. Jānis Rozenfelds,
LU Juridiskās fakultātes Domes priekšsēdētājs
Tieslietu nozares viedokļu līderis
Profesora Kalvja Torgāna aiziešana ir zaudējums visai Latvijas juristu saimei. Viņš ir un būs ikoniska personība ar milzīgu devumu zinātniskajās publikācijās, pasniedzēja darbā un tiesneša kapacitātē civiltiesībās.
K. Torgāna vienkāršība un sirsnība viņu padarīja gan par mīlētu pasniedzēju, gan viedokļa līderi, gan patīkamu un sirsnīgu sarunu biedru. Domas skaidrība un elegance vārdos ir bijis viņa zīmols visa mūža garumā. Viņa vārds un ieguldījums turpinās dzīvot gan studentos, gan profesionāļos ilgi pēc viņa un arī atmiņās visiem tiem, kas viņu pazina un kam bija iespēja ar viņu kopā strādāt vai mācīties.
Jānis Bordāns,
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs
Mūsu visu Skolotājs
12. martā ir noslēdzies mūsu kolēģa, drauga, ceļabiedra profesora Kalvja Torgāna izcilais mūžs.
Kalvis Torgāns visu savu darba dzīvi bija uzticīgs Latvijas Universitātei. Studiju gadi, vēlāk akadēmiskā un zinātniskā karjera ritējusi Juridiskajā fakultātē. Šajos gados padarīts daudz, sasniegtas virsotnes, uz kurām tiekties un virzīties arvien aicinājis savus līdzgaitniekus. Aizejot mūžībā, viņš bija Juridiskās fakultātes mācībspēks ar visilgāko darba stāžu Latvijas Universitātē. Lielākā daļa no šā brīža fakultātes mācībspēkiem vēl nebija dzimuši, kad Kalvis Torgāns jau vadīja nodarbības studentiem.
Profesors visiem mums ir bijis Skolotājs. Cilvēks, kurš studentus un kolēģus aizvien rosināja neapstāties pie sasniegtā un dzīvot līdzi laikam, iedvesmojis, prasījis, strādājis, lai dotu un dotu... Cik daudz Latvijas juristu ir studējuši profesora vadībā, to nav iespējams aprēķināt, to var tikai nojaust. Skaidrs ir tas, ka profesora veikums turpina dzīvot viņa darba turpinātājos, studentos, absolventos.
Lai arī profesora možā balss vairs neskanēs, viņa domas un vārdi ir kļuvuši nemirstīgi un noderēs vēl daudzām juristu paaudzēm. Latvijas tiesību telpa nav iedomājama bez viņa pētījumiem, rakstiem, monogrāfijām, komentāriem. Padarītais ir unikāls, nozīmīgs un neatkārtojams. Apbrīnojams talants pateikt trāpīgi, skaidri un cieņpilni. Konferences, priekšlasījumi, tiesu izspēles... kas tik gan nav bijis! Visvairāk citētais zinātnieks, kura nozīme novērtēta ar dažādiem apbalvojumiem. Tomēr pāri visām balvām un atzinībām ir cilvēku atzinība: kolēģu un līdzcilvēku jeb savējo – juristu – novērtējums.
Profesors, lai arī ne īpaši vēlējies, tomēr veicis arī administratīvus darbus: vadījis studiju programmas, bijis dekāns. Tādēļ viņa viedais padoms, uzņemoties jaunus pienākumus, ir bijis noderīgs ikvienam. Kolēģis, ar kuru apspriesties pirms būtisku lēmumu pieņemšanas, kuram pajautāt rīcības virzienus, kuram arī uzticēties...
Tuvs kolēģis saviem katedras līdzgaitniekiem. Bet ne tikai... Kolēģis visiem mums – ikvienam un ikkatram Juridiskajā fakultātē. Kurš gan neatceras profesora kaismīgo dziedātprieku, priekšnesumus, humoru, asprātīgos izteicienus... Cik daudz kopā piedzīvots un pieredzēts! Tas viss paliks, tas nepazudīs.
Paldies, profesor, par cilvēcīgo līdzesību, par padomiem, par atbalstu, kad tas ir bijis nepieciešams, par nemitīgu virzību uz labāko, par iedvesmu, par to, ka mēs varējām mācīties, iedvesmoties un būt kopā ar Jums.
Juridiskās fakultātes vārdā
Anita Rodiņa,
dekāne
Profesors ar smaidu
Ir sestdienas rīts. Pagājušas mazāk nekā divpadsmit stundas kopš skumjās ziņas. Fonā skan Profesora Kalvja Torgāna mīļā dziesma River Blue. Pārcilājot domās kopīgi piedzīvoto katedrā un ārpus tās, es tikai sāku aptvert, kas ir noticis.
Tas šķiet notika tikai vakar – saulainā dienā, gaišā uzvalkā ar melnu diplomātu rokā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 30. auditorijā ienāk Profesors un ar smaidu sejā jautā studentiem, vai kāds šodien ir noslēdzis kādu darījumu. Neticami, ka kopš tās dienas ir pagājis gandrīz ceturtdaļgadsimts.
Es nevēlos šeit rakstīt par Profesora panākumiem, tie visi ir zināmi un novērtēti. Es vēlos atstāt savu rakstisko piemiņu, kāds Profesors bija kā cilvēks. Pirmais, kas nāk prātā, domājot par Profesoru, ir Universitāte. Tā viņam nozīmēja ļoti daudz. Pat pagājušā gada rudenī, kad veselība jau lika par sevi manīt, Profesors man zvanīja un jautāja, kā tiks nolasīts saistību tiesību kurss, vai viss gatavs, vai kāzusu grāmata ir kārtībā. Lai gaidot viņu atpakaļ, pagaidām palīdzēt nevarēšot.
Bet skaudrā patiesība ir rūgta – Dievam bija citi plāti, un Profesors vairs nekad neienāks sev mīļajā auditorijā. Sāp daudziem, jo tie, kas pazina Profesoru tuvāk, zina, cik labestīgs viņš bija. Profesors ir viens no tiem cilvēkiem, kuru zaudējot mēs nodomājam, cik tas ir netaisnīgi. Mūs sāpina apziņa, ka nekad vairs neredzēsim Profesora smaidu, humoru, dzīvesprieku un viņa dziedāšanu. Patiesībā 12. marta piektdienas vakarā ir noslēdzies vesels laikmets.
Pāris reižu man jāapstājas ar rakstīšanu, jo šķiet, ka kāds kaut kur blakus griež sīpolus. Bet nepārprotiet. Profesors nevēlētos, ka mēs sērīgi skumstam, lai gan tas pašlaik ir dabisks stāvoklis. Viņš vēlētos, lai mēs atceramies viņu ar smaidu, lai pārcilājam atmiņās kopīgi pavadītos brīžus – gan katedrā, gan sadzīviskos pasākumos. Viņš vēlētos, lai mēs priecājamies par viņa dižo un bagātīgo dzīvi.
Ir tik daudzi cilvēki, kuri ir pateicīgi par Profesora devumu. Ne tikai zinātnes jomā, bet arī jauno talantu pamanīšanā un virzīšanā uz priekšu. Es atceros, kā vēl tālajos deviņdesmitajos Profesors mani uzaicināja uz katedru, aizsmēķēja cigareti un zili dūmotā telpā (jā, tolaik tas bija normāli) jautāja, vai vēlos būt par pasniedzēju. Man, nepieredzējušam jaunietim, tiek piedāvāts mācīt citus! Bet tieši tāds bija Profesors, viņš deva iespēju jaunajiem, uzticējās tiem, bet arī stingri kontrolēja. Kad par pasniedzēju jau biju nostrādājis gandrīz 20 gadus, vienalga Profesors man nereti zvanīja un atgādināja – vai tu zini, ka tev rīt ir lekcija, nepalaid garām. Tik ļoti viņam rūpēja Universitāte un studenti – visam jānotiek pēc plāna.
Pēdējais kopīgais ārpusdarba pasākums, kas man palicis atmiņā, ir Profesora 80 gadu dzimšanas dienas svinības. Omulīgas un jautras. Saviesīgi pasākumi vienmēr liecināja, ka Profesoram bez civiltiesībām patika arī kopā būšana ar draugiem. Šādos pasākumos vienmēr tika dziedāts un dejots, un cik skumji tagad apzināties, ka tā bija pēdējā reize...
Profesors savā 80 gadu dzimšanas dienā solo dziedāja A la carte dziesmu River Blue. Es aicinu ikvienu, kas lasa šīs rindas, pieminēt godājamo Profesoru, atskaņojot viņa mīļo dziesmu un piedomāt par mūsu smaidīgo, cilvēcīgo un labestīgo Kalvi Torgānu.
Gaišā piemiņā, katedra...
Prof. Jānis Kārkliņš,
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs
Akadēmiķi Kalvi Torgānu pieminot
Kalvi Torgānu ievēlējām par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli 1992. gadā, bet jau 1997. gadā – par īsteno locekli. Akadēmijā Kalvis Torgāns astoņus gadus vadīja Uzraudzības padomi, kas šajā laikā iesniedza daudzus priekšlikumus akadēmijas darba pilnveidošanai. Kalvis Torgāns aktīvi un apzinīgi iesaistījās visos akadēmijas svarīgākajos pasākumos, bija viens no Pasaules latviešu zinātnieku kongresa organizatoriem un vadīja tiesību sekciju tajā, nereti aizstāvēja gan tiesību zinātni, gan tiesību zinātniekus, centās panākt labvēlīgākus apstākļus šīs jomas attīstībai.
Kalvis Torgāns bija viens no ražīgākajiem juristiem zinātnisku publikāciju ziņā, kā arī visvairāk citētais zinātnieks Augstākās tiesas nolēmumos. Par savu mūža ieguldījumu un veikumu tiesību zinātnē, kas sekmējis jaunas modernas civiltiesību skolas iedibināšanu atjaunotajā Latvijā un nozīmīgu ieguldījumu teorētisko atziņu ieviešanai praksē Kalvis Torgāns 2018. gadā apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu. Viņš kļuva par vienu no trim juristiem atjaunotās valsts periodā, kurš aizvadīto 30 gadu laikā ieguvis visaugstāko Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību.
Esam zaudējuši vienu no Latvijas izcilākajiem tiesību jomas zinātniekiem un praktiķiem, atsaucīgu un zinošu, vienmēr izpalīdzīgu kolēģi.
Dr. iur., Dr .hab. sc. pol. Tālavs Jundzis,
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis
Satversmes tiesa saka paldies profesoram Kalvim Torgānam
Satversmes tiesa ir tikusi pagodināta, jo Latvijas tiesību zinātnes Maestro profesors Kalvis Torgāns ir sniedzis savu atbalstu tiesas darbā gan tieši – kā pieaicinātā persona, gan netieši, jo tiesa visā savā pastāvēšanas laikā nemainīgi izmanto viņa doktrinālās atziņas. Un, protams, mēs – šobrīd strādājošais tiesas sastāvs – esam arī profesora skolēni.
Profesors Kalvis Torgāns bijis pieaicināts viedokļa sniegšanai trīs Satversmes tiesas izskatītajās lietās: lietā Nr. 2005-16-01 (par īres griestiem), lietā Nr. 2014-09-01 (par šķīrējtiesām) un lietā Nr. 2017-17-01 (par piespiedu nomu). Minētajos viedokļos sniegts vispusīgs un dziļš pētāmo jautājumu izklāsts, kas sekmējis Latvijā aktuālu tiesību problēmu risināšanu.
Par profesora Kalvja Torgāna devumu Satversmes tiesai liecina arī tas, cik bieži viņa vārds minēts Satversmes tiesas nolēmumos. Satversmes tiesa ir atsaukusies uz daudzām profesora Kalvja Torgāna publikācijām, lai raksturotu civiltiesisko atbildību, civiltiesiskos aizsardzības līdzekļus, nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, zaudējumu apmēra noteikšanu, līgumsoda taisnīgumu, ekonomisko ekvivalenci, publiskās ticamības principu, pirkumu izsolē, apdrošināšanu, kā arī šķīrējtiesas. Tādējādi profesora Kalvja Torgāna publikācijas ir bagātīgs avots, no kura Satversmes tiesa smeļ zināšanas civiltiesību jomā.
Tomēr profesora Kalvja Torgāna devums Satversmes tiesai ir krietni plašāks. Tam jāpieskaita arī viņa lekcijas, referāti un diskusijas, kā arī personība. Profesora Kalvja Torgāna mūžs ir iedvesmas vērts!
Prof. Sanita Osipova,
Satversmes tiesas priekšsēdētāja
Advokātu Kalvi Torgānu pieminot
Latvijas advokatūra ir zaudējusi vienu no labākajiem civiltiesību speciālistiem atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē – Latvijas Universitātes profesoru, zvērinātu advokātu Dr. hab. iur. Kalvi Torgānu. Dzimis 1939. gada 31. martā, K. Torgāns mūs atstāja 2021. gada 12.martā.
K. Torgāns kopš 1993. gada ir bijis Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas biedrs. Savu darbību apturējis tikai laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam, kad pēc Augstākās tiesas uzaicinājuma pildīja Augstākās tiesas senatora pienākumus, tādējādi dodot ieguldījumu kasācijas tiesas procesā civiltiesībās.
K. Torgāns bija pazīstams ar savu nosvērto raksturu, ieturēts, augstu godā turēja advokātu ētikas standartus, ar cieņu izturējās pret saviem oponentiem. Viņa darba spars, dzelžaina laika plānošana un dzīvesprieks ir nesis nenovērtējamu pienesumu civiltiesībām, kā augļus mēs varēsim izmantot vēl un vēl.
K. Torgānam piemita advokātiem tik ļoti nepieciešamā ne tikai profesionālā, bet arī pilsoniskā drosme. Viņš nebaidījās lietas saukt īstajos vārdos, deva iedvesmu un piemēru, kā korekti un ar cieņu kritizēt tiesu varu, dodot savu redzējumu ar saviem drosmīgiem rakstiem par to, "kā nevajag spriest tiesu", smalkjūtīgi un patiesi norādot uz rupjām tiesu kļūdām. K. Torgāna darbība ir ietekmējusi visu tiesību sistēmu kopumā – viņa vadībā ir sākts runāt par Eiropas līgumtiesību principu ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā, viņš licis pamatu vainas jēdziena modernizēšanā, kā arī aizsāka līgumsodu reformu, kas mainīja visas juridiskās sabiedrības domu.
K. Torgāns ir izaudzinājis ne tikai daudzus advokātus, bet arī citas tiesu sistēmai piederošās personas – tiesnešus, prokurorus, notārus un tiesu izpildītājus. Protot stāstīt sarežģītas lietas vienkāršiem vārdiem un ar aizrautību, K. Torgāns ir iemācījis mums visiem iemīlēt tiesību pasauli, domāt un kļūt labākiem ne tikai profesionāli, bet arī cilvēcīgi. Viņa degsme ir iedvesmojusi daudzus mūsu kolēģus advokātus ne tikai pildīt profesionālos pienākumus, bet arī pievērsties tiesību zinātnei, par ko mēs visi esam pateicīgi un dziļi noliecam K. Torgāna priekšā savas galvas.
Jau par hrestomātisku vērtību ir kļuvuši K. Torgāna vadībā tapušie Civillikuma saistību tiesību komentāri un Civilprocesa likuma komentāri vairākos izdevumos, kā arī saistību tiesību mācību grāmatas. Tie ir tie tiesību avoti, bez kuriem neviens advokāts neiztiek, sniedzot juridisko palīdzību civillietās. Tie ir tiesību avoti, kas ir par pamatu advokātu argumentācijai prasības pieteikumos, apelācijas un kasācijas sūdzībās, uz ko vēlāk daudzkārt ir atsaukušās tiesas, tādējādi K. Torgānam kļūstot par visbiežāk citēto advokātu tiesu nolēmumos.
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija izsaka visdziļāko līdzjūtību viņa kundzei Antrai, meitai Zanei, visiem tuviniekiem, domubiedriem un sekotājiem.
Vieglas smiltis, kolēģi, un lai Tavs gars ir ar mums vienmēr...
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Senators ar zinātnieka pieredzi
Kalvis Torgāns bija Senāta Civillietu departamenta senators sešus gadus – no 2008. līdz 2013. gadam.
Profesora ienākšana Augstākajā tiesā nebija parasta – par senatoru viņš kļuva gandrīz 70 gadu vecumā, bez tiesneša darba pieredzes, bet ar lielu zinātnisko pieredzi civiltiesību un civilprocesa jautājumos, kā arī praktisko advokāta pieredzi.
Neapšaubāmi – kā viena no lielākajām autoritātēm Latvijā civiltiesībās un civilprocesā Kalvis Torgāns deva būtisku ieguldījumu Senāta judikatūras veidošanā un daudzu sarežģītu un principiālu tiesību normu piemērošanas un interpretācijas jautājumu risināšanā. Viņš dedzīgi aizstāvēja savu un Augstākās tiesas viedokli arī likumdošanas procesos.
Profesoru Torgānu bijām iepazinuši kā LU Juridiskās fakultātes pasniedzēju, viņa civiltiesību skolu izgājušas vairākas Latvijas juristu paaudzes, arī vairākums Civillietu departamenta senatoru. Strādājot līdzās kā kolēģiem, bija iespēja turpināt mācīties – kopīgās diskusijās un kāzusu risinājumos nu jau konkrētās tiesu lietās un judikatūras atziņu formulējumos.
Apbrīnojama bija Kalvja Torgāna nerimstošā enerģija, azartisms, optimisms. Līdzās senatora darba slodzei, kas ir ļoti liela, viņš turpināja darbu Juridiskajā fakultātē un arī juridiskās literatūras laukā. Civilprocesa komentāru rakstīšanā iesaistīja arī vairākus Civillietu departamenta tiesnešus, un par viņu līdzdalību profesors kā komentāru zinātniskais redaktors pauda īpašu gandarījumu.
Kalvi Torgānu redzējām arī kā cilvēku, kam ir sava stingra pilsoniskā pozīcija, ko viņš aizstāv ļoti principiāli. Ne vienmēr ar visu bijām vienisprātis, bet laiks visu noskaidro un izlīdzina.
Lai viegls ceļš mūžībā Goda tiesnesim!
Normunds Salenieks,
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs
Civiltiesību pamatprincipu aizstāvis likumdošanas procesā
Latvijas Republikas Saeimas vārdā pateicības vārdus profesoram Kalvim Torgānam rakstu ne vien par viņa milzu ieguldījumu un devumu tiesību zinātnē un Alma Mater jauno juristu kalvē, bet arī par viņa pienesumu un atbalstu likumdošanas darbā Saeimas Juridiskajā komisijā un Saeimā kopumā. Vēlos padalīties ar ļoti konkrētu piemēru.
Pirms apaļiem astoņiem gadiem, 2013. gada pavasarī, man bija gods vadīt Saeimas Juridiskās komisijas darbu, kad Saeimā notika nepavisam ne vieglas juridiskas batālijas par civiltiesību pamatprincipiem – līgumsoda mērķi un līgumsoda maksimālā apmēra nostiprināšanu Civillikumā. Profesors K. Torgāns bija šā likumprojekta ierosmes avots, viņa izstrādāto likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti, jo tolaik Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras akadēmiskais personāls bija plaši pārstāvēts Juridiskās komisijas deputātu sastāvā. Bijām trīs šīs katedras docētāji deputāti.
Šodien, tinot atpakaļ nepielūdzamo laika ratu un lasot 2013. gada komisijas sēžu protokolus, un klausoties audioierakstus, vēlos ar Jums dalīties ar profesora K. Torgāna teikto, kas pierāda ne vien viņa kā izcila tiesībzinātnieka dziļās zināšanas, bet arī atklāj viņa cilvēcisko vērtību sistēmu. Tā, izskatot minēto likumprojektu komisijā pirms 1. lasījuma, pamatojot likumprojekta mērķi – nodrošināt samērīgumu starp līgumsoda preventīvo un sodošo funkciju, profesors, uzrunājot deputātus, teica: "Slikti ir nepildīt līgumus... Un tos, kas nepilda, vajag sodīt. Protams, ka viņus vajag sodīt, bet civiltiesības nav īstais sodu laukums, un, ja mēs paskatāmies, kur tie līgumsodi aiziet, tad mēs redzam, ka mēs to varētu pielīdzināt konfiskācijai. Bet ar lielu atšķirību no konfiskācijas, līgumsods noved pie tā, ka atņem dzīvokli, māju un vēl kaut ko un aizdzen cilvēkus uz ārzemēm. Un kreditors pat vēl paliek ar cerībām, ka pa 10 dienām tas procents pieaugs vēl tiktāl, ka cilvēks nekad netiks vaļā no parādiem. Un tāpēc ir jautājums, vai civiltiesībās drīkst būt tāds institūts, kurš faktiski konfiscē, bet ne par labu valstij, bet kādai cilvēku grupai, kuri, starp citu, varbūt jūs zināt, var nosponsorēt olimpiādi, var R. Paula koncertu par brīvu uztaisīt, jāgaida tikai, ka Dziesmu svētkus nosponsorēs."
Tik ļoti tieši, bez aplinkiem, profesors K. Torgāns daudz trāpīgāk par jebkuru politiķi noraksturoja toreiz Latvijas sabiedrībā tik aktuālo ātro kredītu un arī citu biznesu īstenoto līgumsoda apmēra aprēķināšanas praksi, kas nereti vairākkārt pārsniedza pašu pamatparādu. Un profesors likumdevējam piedāvāja ļoti izsvērtu, civiltiesību principos un Latvijas Civillikuma vērtībās balstītu korektu risinājumu. Likuma pieņemšana Saeimā bija sarežģīta, Juridiskās komisijas deputāti saskārās ar lielu pretestību, iesaistītais līgumsoda lobijs bija ļoti spēcīgs. Un, tikai pateicoties galvenokārt paša profesora K. Torgāna autoritātei, otra pretējā argumentu puse noraka savu "kara cirvi", un, kaut arī parlamentārās debates izvērtās asas, šis likums ir pieņemts un stājies spēkā.
Profesor, dziļā cieņā noliecam galvas par mantojumu, ko Jūs esat Latvijai atstājis civiltiesībās, un par Jūsu cilvēcību!
Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere,
13. Saeimas priekšsēdētājas biedre, LU Juridiskās fakultātes docente
Būtisks ieguldījums Latvijas civiltiesību attīstībā
Skumstot par izcilā Latvijas jurista profesora Kalvja Torgāna aiziešanu mūžībā, Tieslietu ministrijas vārdā vēlos atgādināt un izcelt mūsu veiksmīgo sadarbību ar viņu vairākos civiltiesību politikas attīstībai būtiskos jautājumos.
Viens no šādiem jautājumiem bija līgumsoda reforma. Prof. K. Torgāns iestājās, lai 2008.–2012. gadā, kad ekonomiskā krīze skāra daudzas mājsaimniecības, Civillikumā paredzētais līgumsoda institūts tiktu reformēts ar mērķi nodrošināt saprātīgu kreditoru un parādnieku interešu līdzsvaru pie saistību izpildes, īpaši samaksas kavējumiem. Daudzi kreditori tolaik bija atklājuši un izmantoja līgumsoda "burvību" – ka līgumsoda "skaitītājs" pie samaksas kavējuma nekad neapstājas un no maksātspējīga parādnieka, pagaidot ilgāk, samaksu var atgūt pat daudzkārt lielākā apmērā, nekā bijis sākotnējais parāds. Profesora rosinātās diskusijas 2012.–2013. gadā noveda pie konceptuālas reformas – Saeimas Juridiskajā komisijā tika rosināti Civillikuma grozījumi, kas arī tika pieņemti un noveda pie šādas prakses izslēgšanas.
Gribētos izcelt arī prof. K. Torgāna ieguldījumu, veicinot labticīgu ieguvēju aizsardzību nekustamo īpašumu darījumos, kam pamatā ir bijuši publiski ticami ieraksti zemesgrāmatās. Viņš bija tiesas sastāvā 2010. gadā, kad Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā SKC-11, kas uzsvēra tieši labticīga ieguvēja aizsardzības principu. Tāpat kā līgumsoda reformas gadījumā, tā arī par labticīgas personas aizsardzības nepieciešamību K. Torgāns iestājās publiski. Kā redzam vairāk nekā 10 gadus vēlāk, mēs Latvijā joprojām meklējam, kā pilnvērtīgāk stiprināt labticīgas personas aizsardzību.
Visas prof. Torgāna grāmatas, publikācijas, jo īpaši Civilprocesa likuma komentāri un Civillikuma Saistību tiesību daļas komentāri – tas ir nenovērtējams, neatsverams ieguldījums Latvijas tiesību zinātnē, izglītībā un juridiskajā kultūrā. Viņa publikācijas ir ne vien katra Tieslietu ministrijas civiltiesību lietpratēja darba materiālu krājumā, bet katra Latvijas jurista profesionālais palīgs.
No kopīgā darbā pavadītā laika Tieslietu ministrijas darbinieku atmiņās neizdzēšams paliks arī prof. K. Torgāna optimisms, dzīvespriecīgais skatiens un raksturs.
Tieslietu ministrijas kolēģu vārdā –
Raivis Kronbergs,
valsts sekretārs
Juristu Jurists
Latvijas juristu saime ir zaudējusi ne tikai diženu juristu, bet arī talantīgu, taisnīgu un daudzpusīgu Cilvēku ar apbrīnojamām darba spējām. Ir bezgala skumji, taču atmiņas par Kalvi Torgānu ir gaišas.
Lai neapvainojas citi kolēģi, bet par Kalvi varu teikt, ka viņš bija juristu Jurists.
Viņš vienmēr prata novērtēt studentu un kolēģu sasniegumus un priecājās par tiem kā par saviem. Vienlaikus viņš nebaidījās nostāties pret nelikumīgiem tiesu spriedumiem un negodīgiem kolēģiem ne tikai tiesas zālē, bet arī savās publikācijās.
Ar skanīgu balsi un lielisku humora izjūtu apveltīts, viņš bija mūsu – Civiltiesisko zinātņu katedras – dvēsele.
Gadu gaitā Kalvis un viņa dzīvesbiedre bija kļuvuši par maniem draugiem, uz kuriem vienmēr esmu varējusi paļauties.
Līdz mūža galam atcerēšos viņa morālo atbalstu t.s. Saburovas lietā, kad pret mani pirms 15 gadiem, kad biju Satversmes tiesas tiesneses amatā, nepamatoti tika vērsta civilprasība par "uzkūdīšanu" nelikumīgas būvniecības lietā.
Lielu ieguldījumu viņš ir devis arī Civillikuma u.c. normatīvo aktu pilnveidošanā. Pateicoties Kalvja atzinumiem, Saeimas Juridiskajai komisijai vairākkārt izdevies ierosināt grozīt netaisnīgas un Satversmei neatbilstošas tiesību normas.
Kalvis vienmēr ap sevi pulcināja jaunos kolēģus, tāpēc arī pats vienmēr jutās jauns un žirgts. Lai uzturētu fizisko formu, viņš katru dienu raitā solī nostaigāja vairākus kilometrus.
Neaizmirstamas bija viņa "apaļo" un "pusapaļo" jubileju svinības. Tām viņš vienmēr bija izstrādājis scenāriju, kurā, kā pats rakstīja ielūgumos, tika gaidīti tosti, atmiņu lauskas un kopējas dziesmas. Taču ikviena saviesīgā vakara "nagla" bija viņa paša solo dziesmas, kuras visi gaidījām.
Kalvis un viņa dzīvesbiedre Antra vairākas reizes gadā devās tuvākos un tālākos ceļojumos, kas vienmēr bija rūpīgi izplānoti. Vēl viņa sirdslieta bija dabas mīlestība. Bērzciemā, kur ģimene pavadīja vasaras, viņš šur un tur, arī ārpus sava īpašuma, stādīja ozolus, pēc tam tos laistīja un kopa.
Kalvi raksturoja vienkāršība, pieticība un taisnīgums.
Kalvis, atstājis šo zemi, tomēr paliks dzīvs mūsu sirdīs un atmiņās.
Viņa darbi dzīvos mūžīgi. Lai viņam viegls ceļš!
Dr. iur. Ilma Čepāne
Atvadu vārdi manam dzīves skolotājam
Jāatzīst, ka studiju gados, kad iepazinu Tevi, bija tāda kā baiļu sajūta pat no Tava acu skata. Tu biji reizē zinošs, stingrs un prasīgs. Taču apgūt civiltiesības bez tādas pieejas pilnīgi noteikti nav iespējams. Paldies, ka iedrošināji uzreiz pēc maģistra grāda iegūšanas piepulcēties LU Juridiskās fakultātes Civiltiesību zinātņu katedras jauno pasniedzēju pulciņam. Tas bija liels pagodinājums un reizē izaicinājums. Nekad neaizmirsīšu savu pirmo semināru studentu auditorijai, pirms kura Tu mani iedrošināji un devi zināšanu ceļamaizi. Tu biji tas, kurš nepārtraukti mudināja piedalīties konferencēs un rakstīt rakstus. Tu nekad neatteici un sniedzi padomu un ieteikumus, kas ļoti palīdzēja. Viena kopīgā iecere gan mums neizdevās – modernizēt Civillikumu, iestrādājot tajā apstākļu izmaiņu klauzulu, kas ļautu atkāpties no līguma saistošā spēka principa. Daudz enerģijas kopīgi tajā ieguldījām. Bet tas nekas, gan jau šo klauzulu agrāk vai vēlāk praksē sāks piemērot.
Viss plūst un mainās, kā Bērzciema jūras ūdeņi un rudens lapas, kuras ikgadējās pavasara talkās Tavās mājās tika grābtas un dedzinātas. Bet nebija jau tā, ka mēs tikai strādājām. Neiztrūkstoša šī pasākuma sastāvdaļa bija Tevis īpaši izvēlētās dziesmas. Šādās tikšanās reizēs viss bija pārdomāts ar sirds mīlestību.
Braucot garām Bērzciemam, bieži redzēju Tavā pagalmā galdiņu, uz kura bija kāda grāmata. Uzreiz sapratu, ka raksti komentārus. Dažreiz tieši tāpēc šķita, ka nebūtu labi Tevi traucēt. Bet var būt, ka vajadzēja piebraukt un aprunāties biežāk. Turpmāk, braucot caur Bērzciemam, gan pastāstīšu kā mums visiem iet... diemžēl bez Tevis.
Lai Tev tur augšā viss labi! Tu mums visiem pietrūksi.
Gaidis Bērziņš,
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors, zvērināts advokāts
21. gadsimta romietis Latvijā
Latvijas notariāts ar profesoru Kalvi Torgānu bija kopā, klausoties viņa vadītās lekcijas, lasot viņa sniegtos likuma komentārus, stundām sarunājoties par civiltiesībām un vienkārši saņemot viņa atbalstu.
Profesors bija notariāta draugs, un mēs visi bijām viņa draugi. Notariātā nav neviena, kurš necienītu K. Torgānu par viņa zināšanām un zinātniskajiem darbiem un kurš nemīlētu viņu par viņa cilvēciskajām īpašībām.
Viņš bija 21. gadsimta romietis Latvijā. Ar savām zinātniskajam publikācijām viņš piešķīra civiltiesībām gruntīgumu, plašumu un autoritāti. Kalvis Torgāns bija Skolotājs.
Paldies, profesor, par drosmi tukšvārdības laikā lietas saukt īstajos vārdos, vienlaikus neaizskarot otru. Jūsu rīcībā ir jūtama ne tikai dziļa tiesību mīlestība, bet vēl kas vairāk – cieņa un dzīvesprieks. Mums Jūsu ļoti pietrūks.
Profesora studenti un sekotāji, mēģinām turpināt viņa dzīves skolu un civiltiesību attīstību Latvijā!
Visa notariātā vārdā –
Jānis Skrastiņš,
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs
Spēja saglabāt labas attiecības ar paša sirdsapziņu
Tiesnesis, tiesību zinātnieks, pedagogs un arī advokāts – jebkurā jomā, kur Kalvis ieguldīja sevi, pamatā vienmēr bija princips, ka spēja saglabāt labas attiecības ar paša sirdsapziņu ir svarīgāka par labām attiecībām ar visiem kolēģiem. Nav noslēpums, ka pēdējos gados šī principa ievērošana pretnostatīja Profesoru zināmai juridiskās sabiedrības daļai.
Biju pagodināts, kad Goda tiesnesis, Profesors Torgāns nolēma pievienoties tieši mūsu advokātu birojam un līdz pat brīdim, kad slimība vairs neļāva strādāt, varējām kopā palīdzēt mūsu klientiem un veltīt laiku sarunām par notiekošo.
Romualds Vonsovičs,
zvērināts advokāts
"Rakstiet arī jūs, dariet to labāk par mums!"
Tieši šādiem vārdiem nu jau mūžībā aizgājušais profesors Kalvis Torgāns Civillikuma ceturtās daļas Saistību tiesības komentāru priekšvārdā 1998. gada 20. janvārī uzrunāja lasītāju un iespējamo kritiķi.
Rakstīt likuma komentārus, publicēt zinātniskus un populārzinātniskus rakstus, kā arī pētījumus ir ne vien jāprot, bet zināmā mērā jābūt arī dūšai – dūšai saņemt pelnītu un ne tik pelnītu kritiku. Profesoram Torgānam tā piemita, un vienmēr viņš spēja uzsākt un arī līdz galam novest lielus projektus, jo ar smaidu sejā varēja mērīt kilogramos juridisko kultūru1 un vienlaikus svītrot veselas rindkopas no recenzējamā vai rediģējamā teksta.
Profesors, kura vārdu nevar nezināt neviens sevi cienošs Latvijas jurists, ir atstājis neizdzēšamas pēdas Latvijas tiesību sistēmā, jauno juristu izglītībā un zinātnes izcilības vairošanā. Galvenokārt civiltiesībām un civilprocesam veltītie darbi bija, ir un vēl gadiem ilgi būs mūsdienīgi un aktuāli ne vien studentiem un docētājiem, bet arī zinātniekiem un tiesību normu piemērotājiem.
Vienkopus esošā nopietnība tiesību zinātnē,2 ar neatlaidīgo cīņassparu tiesās – analoģijās aicinot izpētīt jūras ūdens pilienu, lai noskaidrotu ūdens tīrību jūrā,3 stingrību studiju procesā un jautro attieksmi pret dzīvi ar dziedāšanu un humoru, veidoja neatkārtojamu mozaīku, kurā bija vērts ielūkoties, ja bija tāda iespēja.
Šo rindu autoram bija tas gods būt profesora Torgāna studentam, doktorantam, kolēģim Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā un desmit gadu garumā kopā komentēt arī Civilprocesa likumu. Diemžēl profesors nesagaidīja teju gatavo Civilprocesa likuma II daļas komentāru otrā papildinātā izdevuma atvēršanu, taču viņa gars un klātesamība tajā būs neizdzēšama.
Atceroties profesora pozitīvismu, jānorāda, ka "viņš runāja lieliskos teikumos par taisniem spriedumiem vispār, par tiesas kļūdām un par visu [..]"4.
Paldies, Profesor par to, ka bijāt, ko mums atstājāt un par to, kādēļ mēs Jūs atcerēsimies!
Dr. iur. cand. Martins Osis
Nelielai valstij – Liels profesors
Mūsu ir ļoti daudz, visdrīzāk mūs pat ir grūti saskaitīt. Mēs esam profesora Kalvja Torgāna studenti vairākās paaudzēs. Juristi, uz kuriem profesors ir atstājis nozīmīgu iespaidu, kurus ievirzījis civiltiesību zinātnes un prakses ārēs un vienmēr aizrāvis ar, šķiet, nebeidzamo enerģiju.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas profesors Torgāns uzreiz un aizrautīgi sāka nest pasaules atziņas civiltiesību nozarēs Latvijā un ķērās pie Latvijas civiltiesību noputējušo tradīciju uzspodrināšanas. Latvijā bija jāatgriežas pie privātās autonomijas, darījumu brīvības, saistību tiesībām utt. privātpersonu starpā. Valsts nepārtrauktība jau nenotika tikai publiskajās tiesībās. Tā vēl jo vairāk tika izcīnīta personu privāttiesiskajās attiecībās, atjaunojot ekonomiskās darbošanās brīvību un privātīpašuma institūtu tiesiskuma principa ietvaros.
Latvijas tiesību vēsture tikai pēc kāda laika vēl pētīs tās personības un viņu devumu Latvijas modernās tiesību sistēmas izveidē pēc neatkarības atjaunošanas, to, kā tika atrasti piemirstie pamati un kā uz tiem būvētas eiropeiskas privāttiesības, eiropeiskas publiskās tiesības un uzsākti meklējumi arvien jauniem saskarsmes punktiem šajā vēsturiskajā dalījumā.
Arī profesora Torgāna personības vēsture vēl tikai taps, jo tā ir svarīga Latvijas vēstures lappuse. Profesors Torgāns savulaik bija tas, kas kā pirmais mani uzrunāja Juridiskajā fakultātē nolasīt lekciju studentiem par intelektuālā īpašuma tiesībām tālajā 1993. gadā. Viņam bija taisnība. Toreiz mūsdienīgu izpratni par šo mums jauno tēmu varēja notvert starptautiskajās konvencijās. Viņš laikam nojauta, ka starptautiskās konvencijas un viss cits starptautiski tiesiskais mani pēc tam jau aizraus uz visu mūžu. Es gribētu īpaši atstāt vēsturei un līdz ar to pieminēt profesora Torgāna interesi par cilvēktiesībām. Savulaik dekāna amatā viņš atbalstīja manu ideju par Cilvēktiesību institūta izveidi fakultātes ietvaros un senatora un eksperta statusā Satversmes tiesā bieži varēja sagaidīt profesora viedokli, kurā viņš bija apsvēris publisko tiesību atziņu ietekmi uz privāto tiesību jautājumu.
Manuprāt, mums paveicās, ka pēc neatkarības atjaunošanas Juridiskajā fakultātē studējām pie lielām personībām, kas neiespējamā laikmetā bija spējīgas saglabāt savu iekšējo spēku un neatkarību. Brīvībā ir viegli būt brīvam, bet ne vienmēr sanāk. Bet nebrīvē būt iekšēji brīvam – tas ir unikāli. Paldies, Profesor, par atbalstu un piemēru!
Patiesā cieņā
PhD Ineta Ziemele,
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese
Mūsu juridiskās literatūras populārākais un radošākais autors
Kopā ar visu juristu saimi skumst arī "Tiesu namu aģentūras" kolektīvs.
Esam zaudējušu ne tikai savu visradošāko un vispopulārāko autoru, bet juridisko izdevumu tapšanas jomā arī atbalstītāju, skolotāju un draugu.
Tiesu namu aģentūras (TNA) sadarbība ar profesoru Kalvi Torgānu aizsākās 1999. gadā ar atjaunotajā Latvijā pirmo Civilprocesa likuma komentāru izdošanu, tādējādi aizsākot šo monumentālo projektu civilprocesuālo normu skaidrojumu regulārā publicēšanā.
Diemžēl tieši Civilprocesa likuma komentāri – tā II daļas atjaunotais izdevums – ir arī pēdējais projekts, kuru profesors enerģiski uzsāka, bet kura pabeigšanu viņam neizdevās piedzīvot.
Latvijas jurisprudencē profesors bija ne tikai galvenais civiltiesību un civilprocesa problēmjautājumu pārzinātājs, sniedzot pienesumu mūsdienu civiltiesību doktrīnas veidošanā un attīstībā, bet arī izcils skolotājs un padomdevējs citās tiesību zinātnes jomās.
Starp nozīmīgākajām K. Torgāna monogrāfijām, kuras izdevusi "Tiesu namu aģentūra", minamas: "Juridiskā pētījuma rakstīšana; padomi zinātniskajam darbam" (2001); mācību līdzekļi "Civiltiesisku līgumu paraugi" (2001; 2. papild. izd. – 2004) un "Norēķinu tiesiskais regulējums" (2004); mācību grāmata "Saistību tiesības" vairākos izdevumos (divās daļās – 2006/2008; vienā grāmatā – 2014; papild. izd. – 2018); grāmatas "Līgumu un deliktu tiesību problēmas" (2013) un "Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā" (līdzautorībā ar Jāni Kārkliņu un Agri Bitānu, 2017).
Protams, tā ir tikai neliela daļa no profesora pienesuma tiesību zinātnei un jurisprudencei kopumā. Gan Latvijas, gan ārvalstu izdevniecībās un daudzos izdevumos, tostarp "Jurista Vārdā", publicēto rakstu, monogrāfiju un interviju dažādos tiesību jautājumos uzskaitījums aizņemtu vairākas žurnāla lappuses. Arī 2009. gadā Latvijas Universitātes izdotais profesora darbu apkopojums "Profesors Kalvis Torgāns: biobibliogrāfija: nozīmīgākās publikācijas (1966–1998), bibliogrāfija (1999–2008)" (sast. Diāna Paukšēna un Dita Tretjakova, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2009) nav pilnīgs, jo profesora radošums apstājās tikai 2020. gada vasarā.
Profesora dzīves svarīgākie notikumi apkopoti "Tiesu namu aģentūras" un "Jurista Vārda" 2017. gadā kopīgi veidotajā grāmata "Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē" (Sannijas Matules literārā apdarē). Uzskatu, ka tai ir jābūt katra jurista grāmatplauktā, kurš ciena un novērtē viņa devumu Latvijas tiesību un tiesiskās kultūras attīstībā! (Šo grāmatu joprojām ir iespējams iegādāties.)
Savukārt lielāku priekšstatu par K. Torgāna radošā darba apjomu dod divi TNA izdotie profesora rakstu krājumi, kuros ietverts arī viņa nozīmīgāko publikāciju saraksts par laika posmu līdz 2020. gadam: "Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes: raksti, 1999–2008" (2009) un "Jurisprudence, tiesu darbs, likumu pilnveidošana: raksti 2010–2020" (2020. g. marts).
Vēl 2020. gada pavasarī plānojām šī pēdējā izdevuma prezentācijas pasākumu LU Mazajā aulā. Kopā ar profesoru tika apzināts uzaicināmo viesu saraksts, sagatavots pasākuma scenārijs un pat ielūgumu dizains. Taču Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtējais stāvoklis un ar to saistītie ierobežojumi lika visas šīs ieceres atlikt. Un šādos pasākumos ierastais profesora humorpilnais stāstījums ar apsolījumu atkal ko jaunu paveikt vairs neuzmirdzēs...
No K. Torgāna vadībā tapušajiem darbiem praktizējošo juristu vidū visvairāk pieprasītie un izmantotie, protams, ir Civilprocesa likuma komentāru izdevumi. Profesors bija gan viens no to līdzautoriem, gan zinātniskais redaktors. Arī šajā projektā iesaistāmo autoru komandas izvēli lielā mērā noteica viņš, vērtējot ne tikai iespējamā līdzautora līdzšinējos profesionālos sasniegumus un autoritāti kolēģu vidū, radošumu un juridisko tekstu rakstītprasmes, bet arī viņa spēju dot pienesumu tiesību zinātnei, apzinoties to kā jurista profesijas misiju.
Pirmo divu komentāru izdevumu (1999 un 2001) projekta virzību un zinātnisko rediģēšanu K. Torgāns veica kopā ar senatoru Mārtiņu Dudeli. Pēc M. Dudeļa aiziešanas mūžībā zinātniskā redaktora pienākumus, sākot ar komentāru trešo izdevumu (2006), pilnībā pārņēma profesors – līdz pat pēdējai – vēl topošajai – grāmatai.
Ņemot vērā grozījumu apjomu Civilprocesa likumā, kā arī tiesu prakses civillietās un tiesību zinātnes attīstību, Civilprocesa likuma komentāru izdošana vienā grāmatā vairs nebija racionāla. Tāpēc kopš 2011. gada komentāri tiek izdoti daļās (I daļa – 2011, 2015; II daļa – 2012; III daļa – 2014).
Pārmaiņas piedzīvojis arī komentāru rakstīšanā iesaistīto autoru loks. Ja pirmajos komentāru izdevumu autori pamatā bija juristi ar ievērojamu profesionālā darba stāžu – senatori, tiesneši un LU mācībspēki, tad, sākot ar komentāru II daļas (CPL 29.–60.1 nodaļa) sagatavošanu (2012), civilprocesuālo normu skaidrošana tika uzticēta arī citu juridisko profesiju pārstāvjiem, jaunajiem zinātniekiem un doktorantiem, tādējādi nodrošinot tiesiskās domas pārmantojamību un civilprocesuālo tiesību zinātnes attīstības nepārtrauktību. Savukārt vēl topošās komentāru II daļas zinātniskajai rediģēšanai profesors piesaistīja Satversmes tiesas tiesnesi un LU doktorantu Aldi Laviņu.
2019. gada sākumā, uzsākot darbu pie Civilprocesa likuma komentāru II daļas jauna izdevuma sagatavošanas, negribējām pat pieļaut domu, ka šis būs pēdējais komentāru izdevums, kura iedvesmotājs un vadītājs būtu K. Torgāns. Pastāvīgie un neprognozējamie grozījumi Civilprocesa likumā, kā arī pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu ietekme uz autoru radošumu un komentāru rakstīšanai nepieciešamo laiku aizvien aizkavēja šīs grāmatas pabeigšanu. Tomēr lielāko daļu zinātniskā redaktora darba profesors paguva paveikt, atlika tikai dažas "astītes". Tāpēc uz grāmatas vāka kā līdz šim būs norādīts viņa vārds. Taču mums visiem šajā projektā iesaistītajiem jāapsolās turpināt šo profesora iesākto projektu, gatavojot nākamos komentāru izdevumus!
Mūsu katra atmiņas par K. Torgānu – viņa dzīvessparu un dzīvesgudrību, cieņu pret citiem, arī citādāk domājošajiem, cieņu pret tiesībām un jurista profesiju – paliks ar mums un mūsos.
Bet viņa rakstītais vārds bija, ir un būs pieejams visiem bez laika limita. Tajos ietvertās atziņas un idejas arī turpmāk vadīs mūsu radošās domas un darbus, ietekmējot izpratni par tiesībām un pienākumiem, par juridisko normu un jēdzienu jēgu un nozīmi, jurista profesijas un tiesībzinātnieka uzdevumiem tiesiskā un demokrātiskā valstī.
Cilvēka zemes dzīve nav bezgalīga. Arī radošām darbaspējām ir robeža. To saprata arī profesors. Pēdējie mūsu sadarbības gadi to apliecina, jo arvien vairāk savu projektu un ideju īstenošanai viņš piesaistīja jaunus autorus, kuru panākumus tiesību zinātnē viņš bija pamanījis un novērtējis un kuriem tagad jākļūst par viņa radošā darba tiesību zinātnes laukā turpinātājiem.
Vai jebkurš rakstīt gribošs jurists varēja kļūt par profesora projektu dalībnieku? Domāju, noteikti nē! Viņam bija svarīgas ne tikai profesionālās prasmes un zināšanas, īpaši civiltiesību jomā, bet arī jurista ētisko standartu ievērošana un vērtību izpratnes atbilstība viņa pārliecībai par tiesiskumu un taisnīgumu. Tāpēc katram līdzautoram vai juridisko tekstu rakstītājam, kuram profesors ir sniedzis savu atbalstu, ir jāizjūt ne tikai lepnums par savu līdzdarbību ar viņu, bet arī atbildība šo augsto latiņu noturēt...
Tikai tā – turpinot profesora darbus, novērtējot rakstīta vārda nozīmi tiesību kultūras uzturēšanā, mēs patiesi apliecināsim cieņu un nodrošināsim viņa mūža veikuma nezūdamību.
Mana personīgā sadarbība ar profesoru juridiskās literatūras izdevumu veidošanā sākās 1996. gadā, vadot Tiesiskās informācijas centru, kad profesors atsaucās lūgumam sagatavot komentārus tolaik nesen spēku atguvušā Civillikuma Saistību tiesību daļas normām (Civillikums. Ceturtā daļa. Saistību tiesības un Komentāri pie Civillikuma Saistību tiesību daļas nodaļām. Rīga: TIC, 1996). Savukārt 1998. gadā Civillikuma teksta izdevumam viņš sagatavoja priekšvārdu, kā arī palīdzēja man 1937. gada Civillikuma alfabētiskā rādītāja pielāgošanai aktuālajam likuma tekstam. Tomēr pagāja vairāki gadi, līdz no epizodiskas un visai tehniskas pieslīpēšanas vērtas iesaistīšanās profesora iniciēto projektu īstenošanā man bija gods kļūt par vairāku viņa un viņa vadībā tapušo grāmatu juridisko redaktori. Zinot manu vēso attieksmi pret civiltiesībām, sākotnējā skepse pārauga uzticības pilnā paļāvībā manam reizumis pārāk "piekasīgajam" redaktora darbam, tiecoties pēc maksimālas kvalitātes grāmatā saglabājamai rakstītai domai. Profesors to novērtēja un ļāva turpināt. Un es apņemos no tā neatkāpties, lai arī tā sagādātu prieku viņam, raugoties no mākoņmaliņas.
Lai vieglas smiltis, Profesor!
Signe Terihova,
TNA izdoto profesora Kalvja Torgāna grāmatu juridiskā redaktore
Mūsu padomdevējs, draugs un labvēlis
Profesors Kalvis Torgāns ir bijis kopā ar "Jurista Vārdu" kopš pašiem tā pirmsākumiem, un mūsu daudzveidīgā sadarbība gadu gaitā kļuva par ciešu un savstarpēja atbalsta un uzticības pilnu draudzību.
Pirmkārt, protams, viņš bija viens no mūsu nozīmīgākajiem autoriem. Profesora raksti par civiltiesību, juridiskās izglītības un zinātnes aktualitātēm un tiesiskās sistēmas problēmām kopumā vienmēr bija lasītāju gaidīti un augstu vērtēti, turklāt vairākos gadījumos tie kļuva par nozīmīgu tiesību zinātnes un prakses pārmaiņu katalizatoriem vai vismaz raisīja (arī kaislīgas) diskusijas un tādējādi pievērsa uzmanību problēmām, kas jārisina un par kurām citiem Latvijas juristiem vairākkārt pietrūka drosmes atklāti runāt.
Līdztekus autora statusam profesors gadu gaitā ir būtiski ietekmējis arī žurnāla attīstību kopumā. Kopš 2006. gada viņš bija "Jurista Vārda" konsultatīvās padomes loceklis un tātad palīdzēja redakcijai veidot šī profesionālā juridiskā medija stratēģisko virzību. Gadu gaitā, "Jurista Vārdam" cīnoties arī ar eksistenciālām problēmām, viņš vienmēr bija mums līdzās, jo bija pārliecināts, ka Latvijas juristiem un tiesiskajai sistēmai ir nepieciešams šāds profesionālo diskusiju un tieslietu problēmu risināšanas instruments. Vēl tikai pirms pāris gadiem viņš bija starp tiem mūsu konsultatīvās padomes locekļiem, kas iniciēja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām ar atgādinājumu, ka profesionāls juridisks izdevums, kas veicina tiesiskās sistēmas uzlabojumus, nes labumu ne tikai tieslietu nozarei, bet valstij kopumā, tādēļ tā iznākšana ir jāatbalsta.
Savas domas par žurnāla saturu viņš izteica arī ārpus padomes sēdēm, tai skaitā, būdams regulārs "Jurista Vārda" lasītājs, koleģiāli, bet arī atklāti paužot viedokli par žurnāla saturu, pamatoti aizrādot par terminoloģiskām un cita veida neprecizitātēm publikācijās un atgādinot par nepieciešamo kritisko attieksmi pret iesniegtajiem manuskriptiem. Vienlaikus profesors, kaut pats bija neapšaubāma augstākā līmeņa autoritāte Latvijas tiesību zinātnē, vienmēr atbalstīja diskusijas daudzveidību un brīvību un bija gatavs atklātai domu apmaiņai, pat "cīņai" žurnāla lappusēs ar jebkuru, arī iesācēju juristu, ja vien tika identificētas būtiskas problēmas un izmantoti pārliecinoši argumenti. Savus oponentus viņš vērtēja nevis pēc "tituliem", bet gan pēc argumentu "svara" un – pats galvenais – pēc viņu mērķa, proti, vai konkrētā tiesībnieka paustā pozīcija (likums iztulkojums, likumdošanas priekšlikums utt.) veicināja taisnīguma sasniegšanu vai arī bija vērsta pretējā virzienā.
Tieši šis profesora ideālisms un stingrais uzskats, ka tiesiskās sistēmas augstākais mērķis ir taisnīgums, bija gan viņa akadēmiskās, gan praktiskās darbības pamatā un atspoguļojās arī publikācijās "Jurista Vārdā". Likuma formāla piemērošana, "piesedzoties" ar likuma burtu, ignorējot likuma garu un tādējādi nonākot pie netaisnīga rezultāta, viņam nebija pieņemama, un viņš bija gatavs drosmīgi un atklāti runāt par šādiem gadījumiem.
Tā, piemēram, tieši pateicoties viņa personiskajai aktivitātei un neskatoties uz lobistu milzīgo pretestību, savulaik tika reformēts līgumsoda institūts, kas ātro kredītu biznesmeņu rokās bija faktiski kļuvis par īpašuma konfiskācijas līdzekli. Viņš bija arī viens no retajiem juristiem, kas atklāti kritizēja kādreiz dziļās problēmās iegrimušo maksātnespējas nozari, tai skaitā tiesnešus, par kuru godaprātu (vai profesionalitāti) radās šaubas, redzot regulāri pieļauto "kļūdu" skaitu maksātnespējas procesos. Pavisam nesen viņš nespēja klusēt, arī redzēdams kādu, viņaprāt, elementāri kļūdainu pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kur pats bija advokāts; pēc emocionālās replikas "Jurista Vārdā" profesors saņēma gan asu tiesnešu nosodījumu, gan vairāku savu kolēģu advokātu atbalstu, tomēr netaisnīguma sajūta nezuda – jo viņš nespēja pieņemt ne vien to, ka kāds tiesnesis vai nu nezināšanas, vai negodprātības dēļ spēj būtiski kļūdīties, bet arī to, ka tiesu sistēma nevēlas pieņemt kritiku.
Viena no profesora rakstura spilgtākajām īpašībām bija jauneklīgums pasaules redzējumā, atvērtība jaunām idejām un vēlme atbalstīt jaunos tiesību zinātniekus. Šo vēlmi viņš pierādīja ne vien darbā Latvijas Universitātē, bet arī ar nerimstošu entuziasmu piedaloties "Jurista Vārda" ikgadējo studentu pētniecisko darbu konkursu rīkošanā un konkursantu apbalvošanā. Ar labvēlību, uzmundrinājumiem un koleģialitāti piepildītās uzrunas bagātināja mūsu konkursu apbalvošanas ceremonijas un iedvesmoja jaunos jurisprudences censoņus tiekties ne tikai uz jurista praktisko karjeru, bet veltīt savu laiku arī Latvijas tiesību zinātnei.
Profesors bija kopā ar "Jurista Vārdu" arī mūsu rīkotajās konferencēs un žurnāla jubilejas pasākumos. Un, starp citu, tieši viņš un nevis kāds profesionāls skatuves mākslinieks vadīja žurnāla 1000. laidiena svinības. Tas, bez šaubām, bija mums ļoti liels pagodinājums, kas vienlaikus, jācer, sagādāja prieku arī viņam pašam, jo dziesmas, omulīga atmosfēra un labi padarīta darba svinēšana viņam patika un arī ļoti piestāvēja. Viņš bija harizmātisks un lieliski prata vadīt un aizraut jebkuru auditoriju – no zinātniskas konferences klausītājiem līdz neformālas ballītes viesiem.
Apzinoties un apbrīnojot profesora daudzpusīgās personības mērogu un vietu Latvijas tiesību nozarē, pirms dažiem gadiem "Jurista Vārda" redakcijā dzima priekšlikums viņam rakstīt memuārus. Šajā skumjajā laikā varam sevi mierināt vismaz ar to, ka mūsu atmiņas par šo izcilo Latvijas tiesībnieku palīdzēs saglabāt grāmata – "Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē".
Un jau šoruden viņa vārdu nesīs arī "Jurista Vārda" studentu konkursa galvenā balva. Ar klusu cerību, ka kāds no jaunajiem Latvijas tiesībniekiem reiz spēs aizsniegt tās jurisprudences un cilvēcisko ideālu virsotnes, kurās savā mūžā bija uzkāpis profesors Kalvis Torgāns.
No mums ir šķīries "Jurista Vārda" uzticams padomdevējs, brīnišķīgs draugs un sirsnīgs labvēlis. Lai viņam vieglas smiltis!
Žurnāla "Jurista Vārds" redakcijas vārdā –
Dina Gailīte,
galvenā redaktore
Materiālā izmantotas Jāņa Brenča, Borisa Koļesņikova un Torgānu ģimenes privātā arhīva fotogrāfijas
1. Civilprocesa likuma komentāru otrās daļas atvēršanas svētki 19. septembrī Latvijas Universitātē. "Zinātniskais redaktors Kalvis Torgāns atver 1031 lappusi biezo grāmatu un saka: "Te ir 1,3 kilogrami juridiskās kultūras."" Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Biļetens, 2012, Nr. 5, vāks.
2. "Tātad uz šīm rindiņām bijām trīs autori, un tā tās nodrukāja Latvijas PSR mazajā enciklopēdijā. Vēlāk gan dzirdēju, ka pastāv tāda slikta mode, ko sauc par uzbāšanos ar līdzautorību, bet šajā gadījumā jutos pat pagodināts būt līdzautorībā ar autoritātēm." Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē. S. Matules literārā apdare. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 21. lpp.
3. Torgāns K. Kā nevajag spriest tiesu. Rīga: Latvijas Universitāte, 1998.
4. Hašeks J. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. 2. grāmata. Rīga, Liesma, 1983, 253. lpp.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
