Aprīlī Saeimas Analītiskais dienests ir noslēdzis darbu pie pētījuma par vēlēšanu politikas veidošanas principiem Baltijas jūras reģiona valstīs.1 Piedāvājam izvilkumu no pētījumā ietvertajām atziņām.
Viens no mūsdienu demokrātijas izaicinājumiem, ar kuru saskaras vairums Eiropas valstu, tostarp arī atsevišķas Baltijas jūras reģiona valstis (BJR valstis), ir sabiedrības sarūkošā interese par līdzdalību parlamenta vēlēšanās. Savukārt zema iedzīvotāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās aktualizē jautājumu par likumdevēja un līdz ar to arī valdības leģitimitāti. Arī Latvijā līdz ar katrām jaunām parlamenta vēlēšanām vērojama vēlētāju aktivitātes samazināšanās. Vēlētāju aktivitāti ietekmē dažādi īstermiņa un ilgtermiņa faktori.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
