Latvijas politiskajā dienaskārtībā esošā augstskolu pārvaldības reforma šobrīd ir iegājusi parlamentāro diskusiju finiša taisnē – Augstskolu likuma grozījumi tiek gatavoti uz 3. lasījumu 10. jūnijā, ar likumprojektā ietvertajām tiesību normām plānojot īstenot deklarēto politisko reformas mērķi – paaugstināt augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju.¹

No Augstskolu likuma grozījumu sākotnējā koncepta trīs vaļiem – augstskolu tipoloģijas ieviešanas, pārvaldības modeļa maiņas un Augstākās izglītības padomes likvidācijas² – ir palikuši divi: tipoloģija un pārvaldība. Līdz ar to ir vērtējama mērķa un tā sasniegšanas instrumentu savstarpējā pietiekamība, izvirzot mērķa sasniegšanas būtisko pamatelementu kopuma analīzes nepieciešamību, kā arī izvēlēto instrumentu – jaunā pārvaldības mehānisma izveides kārtības, varas un atbildības sadalījuma līdzsvara atbilstību reformas satvara daudzdimensionālajām prasībām un būtībai.

1. Reformas satvars ES un nacionālas valsts tvērumā

Latvijai kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Boloņas procesa dalībvalstij,³ kas līdz ar 48 Eiropas valstīm veido Eiropas augstākās izglītības telpu (European Higher Education Area – EHEA),⁴ ir saistoši abu dalībstruktūru politikas un tiesību dokumenti. Eiropas Komisija (turpmāk – EK) kā pilntiesīga Boloņas procesa pārraudzības grupas un valdes locekle, palīdzot izpildīt ministru konferenču lēmumus Boloņas procesa ietvaros,⁵ nodrošina Boloņas procesa integrāciju ES tiesību sistēmā, kas veido Latvijas augstākās izglītības un zinātnes politikas satvara pārnacionālo politikas un tiesību dimensijas ietvaru.

Pārnacionālās dimensijas saistošais spēks izpaužas galvenokārt trīs virzienos – ES politikas dokumentos, ES tiesību aktu sistēmā (abās pozīcijās ir integrēts Boloņas process) un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā, kas kā patstāvīgs subsidiāro tiesību avots⁶ nosaka divu iepriekšminēto pozīciju erga omnes vispārsaistošu interpretāciju.⁷ Vērtējot atbilstību ES tiesību sistēmai, EST ir iedibinājusi valsts atbildības principu – dalībvalsts ir atbildīga par ES tiesību pārkāpumu, ko veicis jebkurš valsts varas atzars: likumdevēja vara, izpildu vara vai tiesu vara.⁸

1.1. Pārnacionāli politiskā dimensija

ES politisko dimensiju raksturo fundamentālās vērtībās balstītu lēmumu pieņemšana, kas nosaka nākotnes virzības redzējumu, caur politiskajām vadlīnijām ietekmējot ikvienas dalībvalsts politiku, tās nacionālā attīstības plāna, kā arī ikvienas jomas, t.sk. izglītības un zinātnes jomas, politikas attīstības virzienu.

ES politiskajā dimensijā iniciētās tēmas parasti izsauc plašu rezonansi gan dalībvalstu politikā, gan sabiedrībā. Šobrīd Eiropas Padome (turpmāk – EP) augstākās izglītības politikas jomā ir fokusējusi uzmanību uz akadēmisko brīvību un institucionālo autonomiju kā galveno problēmjautājumu Eiropas pamatvērtību – demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas – kontekstā, norādot uz šo vērtīblielumu nepieciešamo simbiozi demokrātijas un izziņas attīstības līdzsvara mehānisma darbībai.⁹

Tēmas aktualitāti pēdējos gados globālā mērogā ir iniciējis Vispasaules forums par akadēmisko brīvību, insti­tu­cionālo autonomiju un demokrātijas nākotni, kas 2019. gada 6.–9. novembrī notika Strasbūrā,¹⁰ pamatojoties uz šādiem cēloņiem:

– akadēmiskās brīvības intelektuālā un empīriskā krīze Eiropā un Eiropas augstākās izglītības telpā,¹¹ ko izraisījis augstais politiskās nepastāvības līmenis daudzās valstīs, ko raksturo atbalsta sabrukums tradicionālajām partijām un jaunu politisko spēku parādīšanās, kurus neinteresē saikne ar "patiesības" jēdzieniem, padarot ekspertu lomu par nebūtisku, it īpaši, ja viņu kompetence nav politiski ērta,¹² uzrādot apdraudējuma indikācijas jau globālā mērogā;¹³

– akadēmiskās brīvības ierobežojumi Turcijā,¹⁴ labēji noskaņotās partijas Alternative für Deutschland (Alternatīva Vācijai (AFD)) mēģinājumi iebiedēt Vācijas akadēmiķus un studentus par viņu uzskatiem, kas saistīti ar viņu pētniecību, mācīšanu un mācīšanos,¹⁵ Apvienotās Karalistes deputāta mēģinājums kontrolēt studiju programmas saturu;¹⁶

– EK ierosinātā tiesvedība EST par Ungārijas valdības 2017.