Šī gada 4. jūnijā Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) pieņēma lēmumu Nr. 2021/914 (turpmāk – Lēmums), ar ko ieviestas jaunas standartklauzulas personas datu nodošanai ārpus Eiropas Savienības (turpmāk – ES). Lēmums stājās spēkā 27. jūnijā un aizvieto vēl uz Direktīvas 95/46/EK pamata pieņemtās standartklauzulas.
Par to, ka iepriekšējās standartklauzulas būtu jānomaina, tika spriests jau kādu laiku, bet īstais stimuls to paveikt saistīts ar Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumu lietā C-311/18 Schrems, ko parasti sauc arī par Šrems II lietu. Šī otrā slavenā Maksimiliana Šrema lieta rezultējās ar ES un ASV privātuma vairoga atcelšanu, un datu nodošana uz ASV kļuva sarežģītāka. Faktiski pēc Šrems II sprieduma ASV pazaudēja savu īpašo statusu starptautiskās datu nodošanas kontekstā un kļuva par parastu trešo valsti (kā, piemēram, Krievija, Ķīna, Meksika). Vienlaikus Šrems II lietas ietvaros EST apstiprināja, ka atšķirībā no privātuma vairoga standartklauzulas atbilst datu aizsardzības regulējumam un paliek spēkā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.