27. Jūlijs 2021 /NR. 30 (1192)
Skaidrojumi. Viedokļi
Konkurences normu aizsākumi romiešu tiesībās
Dr. iur.
Allars Apsītis
RSU Juridiskās fakultātes doc. p.i. 
Mg. iur.
Jolanta Dinsberga
RSU Juridiskās fakultātes lektore 
Mg. iur.
Dace Tarasova
RSU doktorantūras studiju programmas "Juridiskās zinātnes" doktorante 

Vienas no senākajām zināmajām tiesību normām, kuru reglamentējošais spēks faktiski vērsts uz patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību, nodrošinot konkurenci preču un pakalpojumu piedāvātāju starpā, ir atrodamas tieši romiešu tiesību avotos.  Autori piedāvā īsu ieskatu to realizētā romiešu tiesību pirmavotu pētījuma rezultātos attiecībā uz konkurenci reglamentējošu tiesību normu iedīgļiem romiešu tiesību institūtos.

Modernā konkurences tiesību regulējuma aizsākumi parasti tiek saistīti ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kur 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā radās un vēl joprojām veiksmīgi funkcionē t.s. antitrestu likumi (angl. Antitrust Laws),1 latviski dēvēti arī par "prettrestu tiesību aktiem" (1890. g. Šermana prettrestu akts (angl. Sherman Antitrust Act),2 1914. g. Kleitona prettrestu akts (angl. Clayton Antitrust Act)3 u.c.).

Minētās normas tapa kā atbilde uz 19. gs. 80.–90. gados atsevišķās ASV tautsaimniecības nozarēs (dzelzceļa transports, derīgo izrakteņu ieguve, specifisku preču ražošana u.c.) notikušo kapitālu koncentrēšanos nedaudzu saimniekošanas subjektu (t.s. monopolistu) privātās rokās ar atbilstošu iespēju diktēt cenu politiku, aizkavēt jaunu konkurentu ienākšanu attiecīgajā tirgū u.c. Šādi tika apgrūtināta brīva un godīga, patērētājiem izdevīga konkurence un izveidojās objektīva nepieciešamība pēc nepieņemamo situāciju sakārtojoša tiesiskā regulējuma.

Kā zināms, gadījumos, kad kādu preci vai pakalpojumu (produktu) piedāvā tikai viens tirgus dalībnieks, viņš var brīvi noteikt sava produkta cenu, un, tā kā patērētājiem nav faktiskas iespējas iegādāties minēto produktu no citiem alternatīviem piegādātājiem, kas konkurences cīņā par patērētāju labvēlību būtu gatavi piedāvāt to pašu produktu par citu – zemāku cenu, tiem atliek vai nu vispār atteikties no kārotā produkta iegādes, vai arī pirkt to par vienīgā piegādātāja pieprasīto cenu.

Līdzīgi – ja preci vai pakalpojumu piedāvā tikai neliels skaits piegādātāju, tie var savstarpēji vienoties par vienotas cenas noteikšanu, šādi liedzot patērētājiem alternatīvas – lētākas preces vai pakalpojuma iegādes iespēju.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties