3. Augusts 2021 /NR. 31 (1193)
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskā prakse, noslēdzot izslēdzošā ieskaita līgumus par atvasinātiem finanšu instrumentiem
Mg. iur.
Jevgēnija Ziņģe
Swedbank AB (publ) juriste 

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu praktiskajos aspektos, noslēdzot līgumus par darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem un izslēdzošā ieskaita veikšanā, ņemot vērā starptautiski atzītu līgumisko attiecību struktūru, mainīgo Eiropas Savienības regulējumu un citu notikumu ietekmi, piemēram, Breksitu un Covid-19.

Pēdējo dažu gadu laikā ir novērotas vairākas uz finanšu tirgu stiprināšanu virzītas iniciatīvas gan Baltijas, gan Eiropas Savienības līmenī.1 Ir atzīts, ka labi funkcionējošs finanšu un kapitāla tirgus spēj sniegt tirgus dalībniekiem finansēšanas iespējas ārpus ierastās kreditēšanas, kā arī atbalstu ekonomikas atveseļošanai arī pēc Covid-19 ietekmes.2 Atvasinātajiem finanšu instrumentiem ir nozīmīga loma kā riska mazināšanas līdzekļiem, ņemot vērā to ietekmi gan uz atsevišķiem aktīviem (piemēram, uz vērstpapīriem, attiecībā uz kuriem tie ir noslēgti), gan finanšu instrumentu portfeli kopumā. 2021. gada 10. jūnijā Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektu "Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likums" (turpmāk – Izslēdzošā ieskaita likumprojekts).3 Kopā ar šo likumprojektu ir iecerēts pieņemt grozījumus arī ar šo jomu saistītajos likumos, piemēram Maksātne­spējas likumā, Kredītiestāžu likumā un citos likumos.4 Normatīvā regulējuma pilnveidošana attiecībā uz izslēdzošā ieskaita veikšanu darījumos ar atvasinātiem finanšu instrumentiem radīs labvēlīgāku vidi šo darījumu slēgšanai gan vietējā, gan arī pārrobežu līmenī, ļaus tirgus dalībniekiem izmantot starptautiskajā finanšu tirgū atzītas priekšrocības, kā arī pozicionēs Latvijas uzņēmumus kā uzticamus darījuma partnerus pasaulē. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu praktiskajos aspektos, noslēdzot līgumus par darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem un izslēdzošā ieskaita veikšanā, ņemot vērā starptautiski atzītu līgumisko attiecību struktūru, mainīgo Eiropas Savienības regulējumu un citu notikumu ietekmi, piemēram, Breksitu un Covid-19.

 

1. Atvasināto finanšu instrumentu būtība un mērķis

Latvijas normatīvajos aktos atvasinātie finanšu instrumentu (turpmāk – atvasinātie instrumenti) veidi ir definēti Finanšu instrumentu likumā.5 Vēsturiski atvasinātie instrumenti pastāvēja jau senatnē. Tā, piemēram, senajā Grieķijā slēdza nākotnes darījumus (futures) attiecībā uz olīveļļu, šādā veidā nosakot cenu, par kādu olīveļļa tiktu nopirkta nākotnē. Līdzīgi tika noteikta nākotnes cena tulpēm Holandē tālajā 17. gadsimtā.6 No teorijas izriet, ka atvasinātais instruments (derivative) ir finanšu produkts, kura vērtība radās (tika atvasināta) (derived) no cita produkta. Piemēram, iespēja iegādāties kādu aktīvu kādā noteiktā brīdī nākotnē ir finanšu produkts, kura vērtība radās no šī aktīva (underlying asset). Par šādiem aktīviem var būt, piemēram, akcijas, obligācijas, valūta, indeksi, prece – graudi, kvieši, zelts, nafta utt. Atvasinātos instrumentus var iedalīt divos veidos – biržās noslēgtajos nākotnes līgumos (futures) un ārpusbiržas noslēgtajos instrumentos (OTC derivatives7 – termiņdarījumi vai nākotnes darījumi (forwards)8, iespēju līgumi (options),9 un mijmaiņas darījumi (swap)10). Rakstā tiks apskatīts starptautiski atzītais līguma standarts attiecībā uz ārpusbiržas tirgotiem atvasinātiem instrumentiem.

Kāpēc tiek noslēgti darījumi ar atvasinātiem instrumentiem? Atbildot īsumā – lai iegūtu finansējumu par vēlamo procentu likmi vai arī ar mērķi nofiksēt preces cenu pārskatāmā nākotnē un samazināt zaudējumu risku no tirgus svārstībām.11 Ir viedoklis, ka atvasinātie instrumenti atver pieeju jauniem vai citādi nepieejamiem kapitāla tirgiem par zemākām izmaksām un palielina atdevi par atvasināta instrumenta bāzes aktīvu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties