Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2021. gada 11. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-50-01, ar kuru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. panta 4. punkts, ciktāl tas liedz atrasties dienestā Valsts policijā personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, atzīts par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam (turpmāk arī – Spriedums).1 Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-50-01 sagatavots pēc "Jurista Vārda" redakcijas aicinājuma.
[1] Nodarbošanās izvēles un iespējas strādāt noteiktā darbavietā normatīvajā regulējumā noteikto ierobežojumu pamatotība aktualizēta jau vairākos Satversmes tiesas spriedumos.2 Uz jautājuma nozīmīgumu vērsta uzmanība dažādās publikācijās,3 tajā skaitā – norādot uz attiecīgo aizliegumu neatbilstību soda individualizācijas un samērīguma principiem,4 noteikto ierobežojumu nesamērīgumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.