31. Augusts 2021 /NR. 35 (1197)
Notikums
Cilvēka cieņa ir tiesības justies cilvēcīgi un pienākums rīkoties cilvēcīgi
Jau septiņpadsmito reizi noticis Publisko tiesību institūta un Arvīda Dravnieka rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs
Foto: Liesma Kalve

Publisko tiesību institūta un tā vadītāja Arvīda Dravnieka rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs ir juristu, politiķu, sabiedrības pētnieku un citu tiesībpolitikas interesentu tikšanās, kurā tiek analizētas tieslietu un sabiedriskās dzīves aktualitātes un spriests par Latvijas tiesiskās sistēmas un valsts attīstību. Šogad seminārs notika jau 17. reizi – augusta pēdējā nedēļā Latvijas Universitātes īpašumā "Ratnieki". Šī gada semināra galvenā tēma bija cilvēka cieņa, tai skaitā – cieņa kā vērtība Eiropā un Latvijā, cieņa demokrātiskā, tiesiskā valstī, mediji tehnoloģiju laikmetā, vārda (tai skaitā preses) brīvība, akadēmiskā brīvība, tiesību zinātnes attīstība (tostarp pirmoreiz notikušā vienotā valsts juridiskā eksāmena rezultāti).

Semināra rīkotājs A. Dravnieks par izvēlēto tematu atzina: ja kādreiz Latvijā bija jāskaidro, ka pastāv cilvēka cieņas jēdziens, tad tagad jārunā par cieņas robežām, cieņu vienam pret otru, valsts cieņu pret pilsoni. Savukārt Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs atgādināja par teoriju, kas uzskata, ka sabiedrība attīstās pa spirāli – vispirms ir anarhija, pēc tam despotija, kam seko demokrātija, kas – populisma ietekmē – atkal var pārvērsties par anarhiju. Cilvēka cieņas izpratne un tās respektēšana ir faktors, kas šo civilizācijas "atkritienu" atpakaļ sākotnējā anarhijas stāvoklī var novērst.

Turpinājumā "Jurista Vārds" piedāvā atsevišķas tēzes no daudzajām diskusijām, kas risinājās semināra ietvaros.

Diskusijā par cieņu kā vērtību vispirms iezīmējās, ka cilvēka cieņas jēdziens ir plašs un tā saturs – mainīgs (plašāks vai šaurāks). Ar šo jēdzienu operē reliģija, filozofija u.c. disciplīnas – katra no tām šo konceptu izprot un piemēro dažādi. Kaut arī šie koncepti ir saistīti, tomēr viens otru tie tieši neietekmē.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties