I. Normatīvā regulējuma vēsture

[1] Saeima 2006. gada 22. jūnijā pieņēma Politisko partiju likumu, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Minētā likuma 1. pantā "Likuma mērķis" noteikts likuma mērķis – nodrošināt politisko partiju un to apvienību darbības tiesiskos pamatus, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

Minētā likuma 2. panta "Partijas un partiju apvienības jēdziens" pirmā daļa noteic, ka partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.

Politisko partiju likuma 11. pants "Partiju finansēšana" noteic, ka partiju finansēšanas noteikumus reglamentē īpašs likums.

[2] Saeima 1995. gada 19. jūlijā pieņēma Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu, kas stājās spēkā 1995. gada 16. augustā.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 1. pants "Likuma mērķis" noteic:

"(1) Šis likums reglamentē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību (turpmāk – politiskās organizācijas (partijas)) finansēšanas noteikumus.

(2) Šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai."n

[3] 2009. gada 15. februārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 14 "Par Politisko partiju finansēšanas koncepciju", atbalstot koncepcijā piedāvāto risinājumu, kas paredzēja Latvijas politiskās partijas sākt finansēt no valsts budžeta. 2010. gada 6. jūnijā Saeima pieņēma koncepcijai atbilstošus grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.²

Jānorāda, ka valsts budžeta finansējums – 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās – tika paredzēts tām politiskajām organizācijām (partijām), par kurām Saeimas vēlēšanās balsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju.³

[4] Ieviešot valsts atbalstu politiskajām partijām, grozījumu mērķis bija samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu vēlākas realizēšanas riska, mazināt partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti, tādējādi atrisinot praksē identificētās problēmas, kas attiecas uz partiju finansēšanu.⁴

Minēto grozījumu anotācijā vēl norādīts, ka ikgadēja valsts finansējuma ieviešana arī veicinās partiju konkurenci, dodot iespēju arī tām partijām, kuras nav iekļuvušas Saeimā vai nav pārstāvētas Ministru kabinetā, sekmīgi funkcionēt apstākļos, kad tām strauji samazinās ienākumu apjoms. Paredzētais regulējums arī mazina partiju motivāciju slepeni vienoties ar privātiem ziedotājiem par valsts resursu izmantošanu ziedotāju biznesa atbalstīšanā kā priekšnoteikumu vai "pateicību" par partijas finansēšanu, tādējādi samazinot arī augstākā līmeņa korupcijas riskus. Vienlaikus tiek noteikts, ka partija valsts budžeta finansējumu nesaņem, ja tā noteiktā laika periodā ir būtiski pārkāpusi normatīvo aktu nosacījumus.⁵

Saistībā ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstību anotācijā norādīts, ka ar valsts atbalstu partijām sabiedrība tikšot plašāk iesaistīta politiskajos procesos, kā arī palielināsies politisko lēmumu ietekmēšanas iespējas, piedaloties vēlēšanās. Konkurences veicināšana politisko partiju starpā nodrošināšot politisko daudzveidību un sabiedrības izvēles iespējas.⁶

[5] 2012. gadā politiskajām partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās bija balsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, pirmo reizi tika izmaksāts valsts budžeta finansējums.⁷

2019. gada 14. novembrī Saeima pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī (turpmāk – Grozījumi).

Ar Grozījumiem tika mainīts Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.¹ pants "Valsts budžeta finansējums", nosakot:

"(1) Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā:

1) 4,50 euro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās;