Rakstā autori piedāvās nepieciešamos uzlabojumus datorprogrammu izplatīšanas līgumiem saistošajos tiesību aktos, kas precizētu šajos līgumos iekļaujamo saturu.

Rakstā aplūkoto problemātiku raksturo šādi sākotnējie izejas punkti:

• autortiesībām ir noteicoša loma datorprogrammu kā intelektuālā īpašuma aizsardzībā;
• datorprogrammu civiltiesiskajai apgrozībai ir saistošs vispārējais civiltiesību regulējums;
• tipiskie datorprogrammu izplatīšanas līguma noteikumi ir izveidojušies starptautiskas prakses rezultātā, līdz ar ko ir apgrūtināta iespēja nacionālā līmenī identificēt saistošās tiesību normas un to nepilnības.

1. Autora darba aizsardzība datorprogrammu jomā

Autortiesību likums definē autora personiskās un mantiskās tiesības. Autora personiskās tiesības tiek uzskaitītas Autortiesību likuma 14. panta pirmajā daļā: tiesības uz autorību, tiesības uz darba izziņošanu, tiesības uz darba atsaukšanu, tiesības uz vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību. Šo tiesību nemantiskais, personiskais raksturs saskaņā ar Autortiesību likuma 14. panta otro daļu neļauj to atsavināšanu, tiešā veidā civiltiesiskajā apgrozībā tās nepiedalās.

Atbilstoši Autortiesību likuma 1. panta pirmajai daļai par darba autoru tiek atzīta tikai fiziska persona. Savukārt juridiska persona (uzņēmums, darba devējs) uz darba līguma pamata var kļūt tikai par datorprogrammas mantisko tiesību pārņēmēju, kā to norāda Autortiesību likuma 12. panta otrā daļa. Tātad Autortiesību likums pieļauj autora (fiziskas personas, darbinieka) personiskās tiesības veikt sava darba atsaukšanu un ar darba līguma noteikumiem šādas tiesības nevar aizliegt. Lai arī darba devēja intereses aizsargā Autortiesību likuma 14. panta pirmās daļas trešā punkta atzīme par autora pienākumu atlīdzināt atsaukšanas rezultātā darba lietotājam radītos zaudējumus, tas neizslēdz datorprogrammas ražošanas uzņēmuma darbinieka iespēju izmantot savas autora personiskās tiesības uz darba atsaukšanu.⁴ Ņemot vērā datorprogrammas funkcionālo dabu⁵ (atšķirībā no mākslas un literāriem darbiem), raksta autoru ieskatā, būtu papildināms Autortiesību likuma 14. pants ar norādi, ka pirmās daļas pirmais punkts neattiecas uz datorprogrammu autoriem.

Autortiesību likuma 16. panta otrajā daļā norādīts, ka juridiskām un fiziskām personām var pāriet autora mantiskās tiesības uz datorprogrammu. Mantisko tiesību pāreja var notikt, piemēram, uz darba līguma vai atlīdzināma atsavināšanas līguma pamata. Tādējādi autora mantiskās tiesības nokļūst civiltiesiskajā apritē.

Autortiesību likums uzskaita autora izņēmuma mantiskās tiesības (izplatīt, padarīt pieejamu sabiedrībai (publicēt), iznomāt, izīrēt, reproducēt un pārveidot datorprogrammu). Šis uz datorprogrammu attiecināmo autora mantisko tiesību uzskaitījums sakrīt ar Padomes Direktīvas 91/250/EEK (1991. gada 14. maijs) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību⁶ 4.