Par jēdzienu know–how tautsaimniecībā un tiesībās
Mag. iur. Māris Grudulis, LPA Civiltiesisko zinātņu katedras lektors, — "Latvijas Vēstnesim"
Nobeigums. Sākums "LV" 18.07.2001.,
Nr. 215
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Situācijās, kad know–how efektīva aizsardzība var būt būtiska visas sabiedrības un valsts interesēs, tiesību sistēmā var paredzēt know–how aizsardzības likumiskos pasākumus. Ar likumu palīdzību var paredzēt gan preventīvus aizsardzības pasākumus, gan pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot sākotnējo stāvokli, kāds bija pirms tiesību aizskāruma, kā arī dažāda veida soda sankcijas, kuras piemēro pārkāpējam.
Kā preventīvos pasākumus var minēt informācijas izpaušanas aizliegumu, kas var tikt nostiprināts darba likumdošanā kā norma, kas aizliedz darbiniekam laikā, kad pastāv darba attiecības, kā arī pēc to izbeigšanās izpaust darba devēja komercnoslēpumus (to skaitā arī know–how ). Šādu aizliegumu var noteikt arī valsts amatpersonām, kuru darbība saistīta ar pieeju komercnoslēpumiem gan privātajā, gan valsts sektorā (policijas darbinieki, konkurenci regulējošu iestāžu amatpersonas u.c.).
Pie preventīvajiem pasākumiem var pieskaitīt arī know–how definēšanu normatīvajos aktos. Šādas definīcijas mērķis ir šaubu gadījumā atvieglot konflikta kvalifikāciju, respektīvi, noteikt, vai strīda priekšmets ir vai nav know– how (arī komercnoslēpums).
Preventīvie pasākumi ir cieši saistīti ar soda sankcijām, kuras tiek piemērotas gadījumos, kad nav tikuši ievēroti normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi. Sankcijas var tikt piemērotas konkrētai fiziskai personai (kriminālatbildība par sveša komercnoslēpuma izpaušanu), kā arī juridiskajām personām (naudassods par negodīgu konkurenci, prettiesīgi izmantojot svešu komercnoslēpumu).
Atsevišķos gadījumos aizsardzības pasākumus valsts vai sabiedrības interesēs piespiedu kārtā var realizēt valsts ar policejiskām metodēm. Tā, dažāda veida informāciju var atzīt par valsts noslēpumu2 un tās izpaušanas gadījumā piemērot kriminālatbildību par šo darbību. Šādā gadījumā liela loma ir valsts drošības iestāžu cīņai pret ekonomisko spiegošanu. Būtībā valstij ir jākontrolē arī know– how līgumiskā nodošana, tādēļ nepieciešams likumā formalizēt šādu līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.