Mēģinājumi pieņemt lobisma regulējumu Latvijā līdz šim ir cietuši neveiksmi – kopš 2008. gada, kad tapa pirmā koncepcija1 par lobisma nepieciešamību Latvijā, ir pagājuši 13 gadi, tomēr līdz likuma pieņemšanai Saeimā tā arī neesam nonākuši. Šobrīd, šķiet, esam tuvāk lobisma regulējuma pieņemšanai nekā iepriekš.
No 2019. gada Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (turpmāk – Komisija) darba grupa lobēšanas atklātības likuma izstrādei (turpmāk – Darba grupa) strādā pie Interešu pārstāvības atklātības likumprojekta sagatavošanas. Šobrīd Darba grupa sagatavojusi dokumentu – "Priekšlikumi Interešu pārstāvības likumprojekta normu redakcijām",2 kas savā ziņā ir likumprojekta projekts jeb melnraksts.
Lobisma regulējumam jāattiecas arī uz pašvaldībām
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM), atbildot3 uz Komisijas aicinājumu, ir atbalstījusi šāda regulējuma izstrādi, norādot, ka šāds regulējums padarīs lēmumu pieņemšanu caurspīdīgāku un sekmēs uzticības vairošanu valsts un pašvaldību iestādēm.
VARAM kā vadošai valsts pārvaldes iestādei pašvaldību attīstībā un pārraudzībā4 ir būtiski, lai interešu pārstāvības atklātības regulējums tiktu attiecināts arī uz pašvaldībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.