Realitāte, kuras priekškaru plašāk pavēra Satversmes tiesas 2020. gada 18. septembra spriedums lietā Nr. 2019-32-01, un vairumam sabiedrības pagaidām vēl nezināmās minētā sprieduma izpildes sekas ir pamudinājums aplūkot jautājumu par to, kā un vai vispār personām, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietā vai kurām piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis – apcietinājums, tiek nodrošinātas tiesības cilvēka cieņu nepazemojošā veidā vēl pēdējo reizi atvadīties no mirušā tuvinieka.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
Pirkt
