1. Aizskāruma nepieciešamības izvērtējums

Mūsdienās pastāvošie vārda brīvības un privātās dzīves aizskārumu samērošanas kritēriji ir visai plaši un aptveroši. Tomēr šie kritēriji ir izstrādāti un tiek piemēroti situācijās, kad informācija ir aizskaroša, jo ir nepatiesa vai nav pamatota ar pietiekamu faktisko bāzi. Šā raksta ietvaros, ņemot vērā pirmajā rakstā aplūkoto problēmjautājumu – reputācijas aizskārumu ar patiesu informāciju, autore izvirzījusi un apskatīs vēl citus nozīmīgus aspektus, kas jāizvērtē tieši šādu potenciālo aizskārumu gadījumos.

Kā iepriekš noteikts, jebkura atzīta personas reputācijas aizskāruma gadījumā, kad aizskāruma nopietnības līmenis ir konstatēts un ir ticis nodibināts, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 8. pantu var piemērot, vienmēr šīs no ECK 8. panta izrietošās tiesības jāsamēro ar ECK 10. pantā noteiktajām tiesībām uz izteiksmes brīvību.

Starp šīm abām pamattiesībām nepastāv hierarhiska kārtība.² Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) klasiskā pamattiesību ierobežošanas trīspakāpju kumulatīvā testa³ ietvaros, analizējot trīspakāpju testa trešo kritēriju – nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, izstrādājusi citus, daudz izsmeļošākus kritērijus,⁴ kurus izvērtē divu ierasto nepieciešamības kritēriju – sabiedriskās nepieciešamības⁵ un proporcionalitātes⁶ – ietvaros. Šie kritēriji ir: 1) sabiedrības interese par informāciju, 2) personas atpazīstamība un izplatītās informācijas būtība, 3) pašas personas iepriekšējā rīcība, 4) informācijas izplatīšanas veids un patiesums un, visbeidzot, 5) saturs, forma un izplatīšanas sekas.⁷ Pati ECT norādījusi, ka šie kritēriji nav visaptveroši un izsmeļoši un pēc nepieciešamības var tikt pielāgoti, lai nodrošinātu taisnīgāko katra gadījuma atrisinājumu.⁸

Šādu reputācijas aizskārumu izvērtējumu veic ECT, bet līdzīgu kritēriju interpretāciju var saskatīt arī citur pasaulē. Piemēram, Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību tiesa pielietoja līdzīgu metodoloģiju, izvērtējot tos pašus aspektus, lai noskaidrotu, ka informācija par sabiedriski pazīstamu personu, šajā lietā prokuroru, bija sabiedrības interesēs.⁹

Kā secināms no ECT prakses, šie tiesību uz vārda brīvību un privāto dzīvi samērošanas kritēriji tiek piemēroti, izvērtējot abu tiesību mijiedarbību, visbiežāk, kad tikusi aizskarta personas reputācija.

Arī rakstos apskatītajā situācijā, izvērtējot reputācijas aizskārumu ar patiesu informāciju, būtu jāanalizē faktiskā situācija, pielietojot šos pašus kritērijus. Nākamajā apakšsadaļā tiks atklāts piecu minēto kritēriju saturs, un pēc tam, līdzīgi kā ECT to dara dažādās specifiskās privātās dzīves aizskāruma lietās, tiks izvērtēts, vai esošie kritēriji ir pilnīgi.

2. Atzītie izvērtējuma kritēriji

Ir pieci visbiežāk piemērotie kritēriji, kurus analizējot ECT parasti konstatē, vai iejaukšanās personas tiesībās uz privāto dzīvi ir bijusi samērīga un pieļaujama, vai arī tomēr ir radīts reputācijas aizskārums.

Pirmais kritērijs, ko ECT analizē, ir sabiedrības interese par informāciju. Šis kritērijs, lai gan vienādas nozīmes ar pārējiem, parasti tiek analizēts visplašāk. ECT nostiprinājusi, ka jebkura veida demokrātiskai sabiedrībai nozīmīga informācija ir sabiedrības interesēs,¹⁰ un šādai informācijai tiek nodrošināts augsts aizsardzības līmenis, jo sabiedrībai tās vārda brīvības ietvaros ir tiesības to saņemt.¹¹ Katrā situācijā jānošķir, vai konkrētā informācija patiesi ir bijusi sabiedrībai nozīmīga vai arī vienkārši apmierināja sabiedrības ziņkārību.