Vai padome ar ļoti plašu pārstāvību spēj koordinēt un īstenot pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanā? Ceļu satiksmes drošības padome ir institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā.

Ceļu satiksmes drošības padomes sastāvā ir satiksmes ministrs (padomes priekšsēdētājs), iekšlietu ministrs (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs, Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktors, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Veselības ministrijas valsts sekretārs, Valsts policijas priekšnieks, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes pilnvarots pārstāvis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors, "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs, Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarots pārstāvis, Rīgas Tehniskās universitātes pilnvarots pārstāvis, Rīgas pilsētas izpilddirektors, Automoto biedrības pilnvarots pārstāvis, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs, Latvijas Riteņbraucēju apvienības pilnvarots pārstāvis, Motoklubu asociācijas pilnvarots pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas pilnvarots pārstāvis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja Tehnisko ekspertīžu departamenta direktors.¹

Kādus lēmumus spēj pieņemt padome ar tik plašu pārstāvību? Parasti padomes sēdēs tiek izskatīta ceļu satiksmes drošības statistika un demonstrētas dažādas prezentācijas. Domājams, padome ar šādu pārstāvniecību diez vai var ietekmēt un uzlabot ceļu satiksmes drošību. Turklāt ja padome uz sēdēm sanāk reti.

Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas pakļautības iestādes neveic satiksmes negadījumu apstākļu rekonstrukciju un nenoskaidro negadījumu cēlonisko saistību. Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti uzskata, ka starp negadījumu cēloņiem neparādās tādi faktori kā uzstādīto ceļa zīmju, ceļa seguma un horizontālā ceļa apzīmējuma ietekme, kā arī citi satiksmes drošībai būtiski apstākļi, kuri būtu jāanalizē notikuma vietā.

Ceļu Satiksmes drošības padome iepriekš ir lēmusi, ka jāveic pētījumi par smagu un biežu ceļu satiksmes negadījumu vietām, lai noskaidrotu visus tehniski konstatējamos faktorus un negadījumu cēloņus. Viens no secinājumiem: satiksmes negadījumus bieži vien izraisa nepareizu ceļa zīmju izvietošana.

Rodas iespaids, ka ceļu satiksmes zīmju izvietošana notiek pēc principa – jo vairāk, jo labāk. Bieži vien tās ir neizpildāmas, grūti saskatāmas un arī nepamatotas.

Par ceļa zīmju uzstādīšanu un uzturēšanu atbild ceļu īpašnieki. Par valsts nozīmes autoceļiem – "Latvijas Valsts ceļi", par Rīgas ielām – Rīgas domes Satiksmes departaments, par citu pilsētu un ciemu ielām – pašvaldības, par privātām teritorijām – to īpašnieki.

Latvijā visas ceļa zīmes, arī tās, ko izvieto uz pašvaldību ceļiem un privātās teritorijās, jāsaskaņo ar "Latvijas Valsts ceļiem". Ceļa zīmju uzstādīšana nav jāsaskaņo ne ar Ceļu policiju, ne ar pašvaldības policiju.

Ceļu satiksmes drošības direkcija par ceļa zīmju uzstādīšanu un satiksmes organizēšanu neatbild. Nosaukumā iekļautais nosaukums – satiksmes drošība – ir tikai vēsturiski izveidojies vārdu salikums.

Kas atbild par ceļu satiksmes drošību? Jāatzīmē, ka valdība ir pieņēmusi Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.–2027. gadam.² Bet par plāna ieviešanu ir noteikta nevis viena, bet piecas atbildīgās ministrijas.