1. Ievads

Tiesas sēdes priekšsēdētājs atklāj un vada tiesas sēdi.¹ Tiesas sēdes vadīšana ir viena no tiesneša pamatprasmēm, tā ir vērsta uz tiesas nolēmuma sagatavošanu, nodrošinot tiesisku un lietderīgu procesa gaitu. Atbildība par mutvārdu procesa norisi, īpaši rūpes par kārtību tiesas sēdē, tās lietderīgumu un atbilstošu tempu, pamatā gulstas uz tiesas pleciem. Tiesas sēdes priekšsēdētājs ir atbildīgs par tiesas sēdes nepārtrauktu un plūstošu, kā arī mērķim atbilstošu norisi. Tiesas sēdes priekšsēdētājs var noteikt secību, kādā tiesas sēdē apspriežamie jautājumi tiks iztirzāti. Piemēram, prasīt atlikt lietas dalībniekiem kāda jautājuma iztirzāšanu, ja tas tiesas sēdes priekšsēdētāja ieskatā saturiski ir saistīts ar jautājumu kopumu, kas tiks aplūkoti tālākajās procesa stadijās. Ja tiesību normas neregulē kādu no tiesas sēdes norises aspektiem, tiesas sēdes priekšsēdētājs, pamatojoties uz savām pilnvarām vadīt tiesas sēdi, izlemj pārējos ar tiesas sēdes norisi saistītos jautājumus. Ciktāl tiesību normās nav paredzēts citādāk, tiesas sēdes priekšsēdētāja lēmumi, kas saistīti ar tiesas sēdes vadīšanu, nav pārsūdzami.²

Arī lietas dalībniekiem ir noteiktas tiesības un pienākumi, kas saistīti ar procesa veidošanu, piemēram, līdzdarbības pienākums. Tiem vajadzētu atvieglot tiesas uzdevumu efektīvi vadīt procesu. Tiesas sēdes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt, ka procesa dalībnieks savas tiesības izmanto un pienākumus pilda godprātīgi.³ Tiesas sēdes priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par to, ka saruna tiesas sēdē norit cieņpilni.