Sākot jau ar rūpēm par sevi un savu veselību,¹ beidzot ar pamattiesību piedalīties valsts un pašvaldību darbībā īstenošanu,² pastāv neskaitāmi veidi, kādos katrs no mums var tieši vai netieši rūpēties par mūsu valsts attīstību un uzlabošanu un līdzdarboties valstij svarīgos procesos. Izvēle, kā cilvēkam risināt sev un sabiedrībai svarīgus jautājumus, ir atkarīga no viņa paša, tomēr, ievērojot, ka demokrātijā ir nepieciešams informēts un racionāli domājošs pilsonis,³ valstij ir svarīgi nodrošināt, ka katra persona tiek uzklausīta un tās pamatots viedoklis ņemts vērā. Tiesības vērsties iestādēs ar iesniegumiem un saņemt uz tiem atbildi ir svarīgas gan sabiedrības līdzdalības valsts pārvaldē veicināšanai, dodot iespēju ne tikai vērst uzmanību uz personai nepieņemamu netaisnību, bet arī ietekmēt izmaiņas valstī uz labo pusi, gan arī valsts pārvaldes iestādēm, kuras tādā veidā iegūst informāciju, lai varētu attiecīgi rīkoties un novērst pieļautās kļūdas.⁴

Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu tiesībās līdzdarboties valsts pārvaldē, kuras privātpersona īsteno, vēršoties iestādē ar lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu Iesniegumu likumā⁵ noteiktajā kārtībā.

Ar mērķi nodrošināt personas pamattiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem par to kompetencē esošiem jautājumiem un saņemt atbildi pēc būtības 1994. gada 27. oktobrī tika pieņemts likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās". Likuma regulējums attiecās uz visu veidu iestādēs saņemtajiem iesniegumiem, vēstulēm, sūdzībām un priekšlikumiem. Laika gaitā, attīstoties izpratnei par administratīvo procesu, tika pieņemti citi normatīvie akti, kuros detalizēti noregulēti jautājumi par konkrētu veidu iesniegumu izskatīšanu. Proti, tika pieņemts Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL), kurā reglamentēti jautājumi par tādu iesniegumu, kuru rezultātā iestādē var tikt uzsākts administratīvais process, izskatīšanu. Tāpat pieņemts Informācijas atklātības likums, kurā noregulēti jautājumi par informācijas pieprasījumu izskatīšanu. Ievērojot minēto, likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" regulējamo jautājumu loks būtiski samazinājās, tāpēc radās nepieciešamība pēc jauna normatīvā akta, ar kuru tiktu ieviesta jauna kārtība sūdzību un priekšlikumu izskatīšanā.