Ikvienam ir savs unikālais CO₂ pēdas nospiedums. Tas tā ir arī tad, ja priekšroka tiek dota velosipēdam, nevis automašīnai vai arī tiek pirkta un patērēta vietējā un sezonai atbilstoša augu valsts pārtika. CO₂ rašanās saistīta ar visdažādākajām ikdienas darbībām, un digitālā vide nav izņēmums. Piemēram, tik ikdienišķa un pašsaprotama lieta kā e-pasts arī rada CO₂, t.i., viens surogātpasta ziņojums rada 0,3 g CO₂, e-pasts bez pielikuma rada 4 g CO₂, savukārt e-pasts ar pielikumu rada 50 g CO₂. Salīdzinājumam, piemēram, papīra vēstule, kas uzrakstīta ar roku uz papīra un piegādāta ar pasta starpniecību, rada aptuveni 29 g CO₂.

Statistikas dati liecina, ka 2021. gadā nosūtīto un saņemto e-pastu skaits dienā bija aptuveni 320 miljardi,¹ savukārt gadā tie ir aptuveni 117,8 biljoni e-pasta vēstuļu. Šis skaitlis sadalās trīs kategorijās, kas ļauj noskaidrot aptuveno CO₂ daudzumu gadā, t.i., gadā aptuveni tiek nosūtīti 108,4 biljoni surogātpasta ziņojumu, 7,2 biljoni e-pastu bez pielikuma un 2,3 biljoni e-pastu ar pielikumu. Pārvēršot šos skaitļus CO₂ daudzumā, rezultāti ir šādi: gadā surogātpasts rada aptuveni 32,53 miljonus tonnu CO₂, e-pasts bez pielikuma aptuveni 28,77 miljonus tonnu CO₂, bet e-pasts ar pielikumu aptuveni 115 miljonus tonnu CO₂. Attiecīgi tiek radīti apmēram 176,3 miljoni tonnu CO₂ gadā. Salīdzinājumam norādāms, ka šis skaitlis ir ekvivalents aptuveni 711 miljardiem kilometru, kas tiek nobraukti ar automašīnu. Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka viens koks spēj absorbēt tikai 21 kg CO₂ gadā, līdz ar to, lai absorbētu 176,3 miljonus tonnu CO₂ gadā, nepieciešami aptuveni 8,4 miljardi koku. Tāpat, ja salīdzinām šo skaitli ar globālo fosilā kurināmā (nafta, gāze un ogles) CO₂ emisiju, kas 2020. gadā bija aptuveni 35 miljardi tonnu,² e-pasta ziņojumi ir tikai 0,5 % salīdzinājumā ar šo siltumnīcefekta emisiju apjomu.

Savukārt otra tikpat ikdienišķa un ierasta lieta kā e-pasta ziņojumi ir internets, sākot ar mākoņdatošanu un beidzot ar lietu internetu. Tīmekļa vietņu veidā pieejami, piemēram, sociālie mediji, publiskas un privātas tīmekļa vietnes utt. Tāpat internetā pieejami daudzi uzņēmējdarbības un publiskā sektora pakalpojumi, kā arī klientu apkalpošana, piemēram, banku sistēmas, interneta veikali, publiskās datubāzes u.c. Arī šīs uzskaitītās lietas rada CO₂, jo, lietojot internetu – arī meklējot informāciju Google –, tiek patērēta elektroenerģija.

Tādēļ šīs slejas ietvaros tiek uzskaitīti daži ieteikumi CO₂ pēdas nospieduma mazināšanai, jo mūsu izvēles un darbības arī ietekmē klimatu. Tie ir: apsvērt iespēju izdzēst tādu e-pasta adresi, kas vairs netiek lietota, deaktivizēt tos sociālo mediju profilus, kuri netiek izmantoti. Tāpat būtu regulāri "jāiztukšo" savs e-pasts no nevajadzīgiem ziņojumiem, kā arī jācenšas no telefona izdzēst tos fotoattēlus un video, kas dublējas vai arī nav vairs aktuāli, lai tādējādi samazinātu datu uzglabāšanas apjomu. Turklāt būtu jācenšas samazināt arī straumēšanas daudzumu, ņemot vērā, ka video straumēšana, piemēram, Youtube, ir daudz energoietilpīgāka nekā tāda paša video lejupielāde ierīcē. Vienlaikus interesanti, ka stunda video/audio straumēšanas rada aptuveni 55 g CO₂, kas ir tikai par 5 g vairāk, salīdzinot ar e-pastu, kas nosūtīts ar pielikumu.