Nav noslēpums, ka Senāta Krimināllietu departaments (turpmāk – Senāts) ierosina kasācijas tiesvedību ne visās krimināllietās, kuras tiek saņemtas. Daudzos gadījumos Senāts pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Šādus lēmumus juristi savā starpā bieži vien vienā vārdā dēvē par atteikumu. Rakstā aplūkošu atteikumus Senātā 2021. gadā.

Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmā pieejamai informācijai 2021. gadā Senāts izskatīja 561 krimināllietu kasācijas kārtībā, turklāt 354 lietās jeb 63 % no kasācijas kārtībā izskatītajām krimināllietām tika pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību.¹ 2020. gadā Senāts taisīja atteikumu 384 lietās jeb 65 % no kasācijas kārtībā izskatītajām krimināllietām,² 2019. gadā – 430 lietās jeb 61 %,³ 2018. gadā – 254 lietās jeb 46 %,⁴ bet 2017. gadā – 67 % no kasācijas kārtībā izskatītajām krimināllietām.⁵ Tādējādi atteikumu procentuālais īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā ir stabils un nepārsniedz 67 % no kasācijas kārtībā izskatīto lietu skaita Senātā.

Krasas izmaiņas atteikumu procentuālajā īpatsvarā bija novērojamas tikai 2018. gadā, un šīs izmaiņas ir saistītas ar Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-23-01, ar kuru Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 573. panta otrā daļa un trešā daļa, ciktāl tā neparedz, ka lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību norādāmi tā motīvi, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.⁶

Jāpiebilst, ka no 2018. gada 15. jūnija, kad Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2017-23-01 stājās spēkā, līdz 2018. gada 25. oktobrim, kad stājās spēkā likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", ar kuru KPL 573. pants izteikts jaunajā redakcijā un KPL papildināts ar 573.¹ pantu,⁷ Senāts nepieņēma lēmumus par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietās, jo attiecīgajā laika posmā KPL neparedzēja Senātam iespēju pieņemt šādus lēmumus.