Latvijā pirms gada tika izveidota specializēta Ekonomisko lietu tiesa ar specializāciju komercstrīdos un noteiktos ekonomiska rakstura noziegumos.
Arī vairākās citās Eiropas valstīs pastāv specializētās tiesas, kas izskata visdažādākos strīdus darba, finanšu, nodokļu, būvniecības, vides aizsardzības, sociālo lietu un citos jautājumos. Tas, kādas specializētās tiesas konkrētā valstī ir izveidotas, raksturo attiecīgo valsti un liecina par to, kādi jautājumi šai valstij ir īpaši svarīgi un aktuāli.
Vācijā, piemēram, ir Darba tiesa, kas izskata ar darba tiesībām saistītus strīdus, kuru pamatā ir darbinieku un darba devēju līgumattiecības. Darba tiesa izskata arī strīdus starp kolektīvo līgumu pusēm, piemēram, arodbiedrībām un darba devēju apvienībām, kā arī strīdus starp darba devējiem un darbinieku padomēm. Vācijā ir pirmās instances Finanšu tiesa un Federālā finanšu tiesa, kas ir kasācijas instance. Finanšu tiesu kompetencē galvenokārt ir ar valsts nodevām un nodokļiem un muitas nodevām saistīti strīdi. Tas liek secināt, ka Vācijā ir svarīga darbinieku aizsardzība un efektīva nodokļu iekasēšana.
Zviedrijā arī ir vairākas specializētās tiesas. Piemēram, Tirgus tiesa cita starpā izskata strīdus, uz kuriem attiecas konkurences un mārketinga likumi. Patentu lietu apelācijas tiesa izskata iesniegtās apelācijas pret Zviedrijas Patentu un reģistrācijas biroja lēmumiem attiecībā uz patentiem, preču zīmēm un dizainparaugiem. Savukārt Darba tiesa izskata strīdus, kas saistīti ar darba devēju un darbinieku tiesiskajām attiecībām. Darba tiesa Zviedrijā ir pirmā un vienīgā kompetentā instance, kas risina darba strīdus. Tomēr dažkārt darba strīdus vispirms iztiesā apgabaltiesā, un tikai pēc tam var vērsties Darba tiesā kā otrās un pēdējās instances tiesā.1
Dānijā pastāv Jūras un komerclietu tiesa, kas ir likumsakarīgi, jo Dānija ir pazīstama ar savu attīstīto kuģniecības nozari. Šīs specializētās tiesas kompetence laika gaitā ir tikusi paplašināta, un pašlaik tiesa izskata arī lietas, kas saistītas ar Dānijas likumiem par preču zīmēm, dizainparaugu aizsardzību, mārketinga praksi, konkurenci, starptautiskiem tirdzniecības noteikumiem un citiem komerciāliem jautājumiem.
Somijā ir vairākas specializētās tiesas, kuru pienākumi ir noteikti īpašos likumos. Specializētās tiesas tika izveidotas noteikta veida lietu izskatīšanai, kuras nevar izskatīt vispārējās piekritības tiesas vai administratīvās tiesas, jo to izskatīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas. Somijā ir Darba tiesa, Tirgus tiesa, Apdrošināšanas tiesa un Augstā atstādināšanas tiesa. Darba tiesa izskata un izšķir strīdus saistībā ar darba līgumiem, valsts civildienesta ierēdņu un pašvaldības ierēdņu darba līgumiem. Tirgus tiesa ir specializētā tiesa konkurences, intelektuālā īpašuma un tirdzniecības likumu jautājumos. Augstā atstādināšanas tiesa ir īpaša tiesa, kura izskata lietas par amatpersonu nelikumīgu darbību.2
Igaunijas pamatlikumā ir noteikts, ka saskaņā ar tiesību aktiem drīkst izveidot īpašas piekritības tiesas. Nav atļauts veidot tiesas ārkārtas gadījumiem. Igaunijā nav izveidota neviena specializētā tiesa.3
Latvijā Ekonomisko lietu tiesa tika izveidota ar pamatojumu, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījums, lai veicinātu, ka Latvija ir uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīga valsts. Tika prognozēts, ka ilgtermiņā šādas tiesas izveidei būs pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem.4
Uz Latvijas Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem gulstas atbildība, kas, domājams, tiks attaisnota. Ekonomisko lietu tiesas uzdevums ir nostiprināt tiesiskumu jomā, kas līdz šim nav bijusi apmierinoša, skatot civillietas un krimināllietas. Ekonomisko lietu tiesas autoritāte būs atkarīga no pieņemtajiem nolēmumiem, un, lai gūtu uzticību, svarīga būs arī tiesas komunikācija ar sabiedrību.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.