2022. gada 24. februāris modernās pasaules vēsturē vienmēr paliks ierakstīts kā diena, kad Krievija uzsāka neprovocētu iebrukumu Ukrainā. Neizbēgami šādam starptautisko tiesību pārkāpumam sekoja demokrātiskās pasaules atbilde – iepriekš nepieredzēta apjoma sankcijas.
"Sankcijas ir ārpolitikas instruments" – tā ir visbiežāk lietotā definīcija terminam "sankcijas". Tā arī ir reizē visprecīzākā un visplašākā termina definīcija, kas paskaidro sankciju izveides būtību – realizēt ārpolitikas mērķus, neizmantojot militāru spēku. Sankciju noteikšanas mērķis ir mainīt subjekta uzvedību vai politiku, tādēļ sankcijas netiek izmantotas kā soda elements.
2022.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
