Ievads

Ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā ir apvienojis demokrātiskās pasaules valstis cīņā pret Krievijas agresiju. Starptautiskā sabiedrība ir aktīvi reaģējusi un ieviesusi vienu no intensīvākajiem un komplicētākajiem sankciju režīmiem pasaulē, kas neapšaubāmi ietekmēs arī ikvienu Latvijas uzņēmēju. Gan valsts pārvaldē, gan arī privātajā sektorā valda liela nenoteiktība un neizpratne par sankciju ietekmi uz mūsu ikdienu. Tādējādi ir jāsniedz skaidrojums par uzņēmējdarbības vidē izplatītāko sankciju režīmu – Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (turpmāk – OFAC) sankciju – ietekmi uz uzņēmējdarbību.

1. Sankciju jēdziens un iedalījums

Sankcijas jeb ierobežojošie pasākumi ir instruments, ar kuru ārpolitiska vai ekonomiska spiediena rezultātā ir mērķis panākt sankciju piemērotāja interesēm un starptautiskajām tiesībām atbilstošu sankcionētā subjekta rīcību.¹

Sankcijas ir iespējams iedalīt pēc vairākiem kritērijiem, proti, gan pēc to piemērotāju skaita (vienpusējas, daudz­pusējas),² gan pēc to iedarbības veida (ekonomiskās – finanšu sankcijas un ar tām nesaistītie ierobežojošie pasākumi).³ Tomēr īpašu uzmanību autors vēlas vērst sarunvalodā ieviestajam sankciju iedalījumam pēc to izpausmes uz adresātu, proti, iedalījumam sektorālajās un uz konkrētu subjektu vērstajās sankcijās.

Sektorālās sankcijas ir stratēģiski un ekonomiski nozīmīgu preču, piemēram, naftas, gāzes, tabakas, vai divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju aprites ierobežojumi. Tās nav vērstas pret kādu konkrētu personu – tās attiecas uz visiem, kas vēlas laist šo preci civiltiesiskajā apgrozībā.