Pret Krieviju ieviestās sankcijas saistībā ar iebrukumu Ukrainā ir vēsturiski plašākās, kādas līdz šim pasaulē ieviestas. Vienlaikus jāņem vērā, ka sankciju režīma prasību izpilde Latvijā nav jaunums – jau kopš 2014. gada, kad Krievija īstenoja Krimas un Sevastopoles pretlikumīgu aneksiju, ieviestas plašas sankcijas pret Krieviju,1 kā arī kopš 2020. gada, kad krasi pasliktinājās cilvēktiesību situācija Baltkrievijā, līdz pat 2021. gada notikumiem ar piespiedu lidmašīnas nosēdināšanu, aizvien paplašinātas arī pret Baltkrieviju vērstās sankcijas.2 Ievērojot sankciju mērķi – nevis sodīt, bet novērst iespējamo situācijas pasliktināšanos,3 ir būtiski, lai sankciju piemērošana nav instruments nedrošības radīšanai uzņēmējos, tādējādi slāpējot civiltiesisko apgrozību un saimniecisko rosību, bet instruments drošības atjaunošanai reģionā, kurš jāizmanto, veidojot izpratni par sankciju ievērošanas nepieciešamību, nevis bažas par iespējamo sankciju pārkāpumu negatīvajām sekām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.