Ievads

Praksē nereti ir sastopami gadījumi, kad divām pusēm citai pret citu rodas savstarpēji prasījumi. Savukārt šāda veida strīdos ir gadījumi, kad viena puse nolemj piemērot ieskaitu un otras puses prasījumu dzēst ar pretprasījumu. Šādos gadījumos aktuāls ir jautājums, vai prasījuma dzēšana var notikt pret kādas puses gribu un vai tas ir iespējams apstākļos, kad otrai pusei ir iebildumi pret pašu pretprasījumu. Tādēļ ir pievēršama uzmanība ieskaitam, kura vispārīgais¹ tiesiskais regulējums, saistītā tiesu prakse un tiesību doktrīna ir raksturota šajā rakstā.

1. Ieskaits kā saistību izbeigšanas veids

Ieskaits ir Civillikumā noteikts saistību izbeigšanas veids.² Ieskaita definīcija ir ietverta Civillikuma 1846. pantā, proti, ieskaits ir prasījuma dzēšana ar pretprasījumu. Jāpiebilst, ka savstarpējiem prasījumiem nav jābūt vienāda apmēra un pilnībā izslēdzošiem.³ Tas nozīmē, ka ar ieskaitu ir saprotama arī prasījuma noteiktas daļas dzēšana.

Ieskaits ir patstāvīgs saistību izbeigšanas veids. Tas nav ne izpildījums, ne pārjaunojums, ne arī izlīgums.⁴ Ieskaits ir izlietojams Civillikumā noteiktajā kārtībā (šajā sakarā uzmanība ir pievēršama 1846.–1856. pantam).

Ieskaits var tikt piemērots ne vien attiecībā pret naudas prasījumiem, bet arī attiecībā uz citiem mantiski novērtējamiem prasījumiem.⁵ Tomēr jāņem vērā, ka ieskaits nevar tikt izmantots pret valsts un pašvaldību nodokļu prasījumiem un valsts (tajā skaitā valsts kapitālsabiedrību) pirkuma maksas prasījumiem.

Ieskaitam puse var izmantot vienīgi sev piederošu prasījumu, lai gan Civillikuma 1851. pants paredz noteiktus izņēmuma gadījumus, kad var tikt izlietoti arī trešās personas prasījumi. Ir būtiski, lai ieskaitam izmantotajam prasījumam būtu iestājies izpildes termiņš un attiecīgi radies pamats tā izmantošanai. Ieskaita piemērošanu neietekmē prasījumu rašanās pamati. Piemēram, vienas puses prasījumu, kas izriet no pirkuma līguma, ir iespējams dzēst ar otras puses prasījumu, kas izriet no cita pušu savstarpēji noslēgta līguma (piemēram, pakalpojumu līguma). Tāpat no pušu noslēgta līguma izrietoši prasījumi var tikt dzēsti ar ārpuslīgumiskiem prasījumiem, kas saistīti ar aizskārumu, kuru viena puse nodarījusi otrai pusei.

Civillikums pieļauj šādus ieskaita veidus:

a) līgumisks ieskaits, kad puses vienojas par savstarpēju prasījumu dzēšanu;

b) vienpusējs ieskaits, kad viena puse (parādnieks) piemēro ieskaitu pret otras puses (kreditora) gribu.

Kā redzams, saskaņā ar Civillikumu ir iespējami gadījumi, kad viena puse piemēro ieskaitu vienpusējā kārtībā pret otras puses gribu. Tomēr attiecībā uz šo ieskaita veidu ir jāpievērš uzmanība vairākiem nosacījumiem, kas ierobežo puses rīcības brīvību vienpusēji izlietot ieskaitu. Šiem nosacījumiem ir būtiska ietekme attiecībā uz gadījumiem, kad viena puse (kreditors) apstrīd otras puses (debitora) pretprasījumu, kas likts priekšā ieskaitam.