7. Jūnijs 2022 /NR. 23 (1237)
Skaidrojumi. Viedokļi
Romas impērijas agentes in rebus kā mūsdienu kārtības uzturēšanas dienestu nominālie priekšteči
Dr. iur.
Allars Apsītis
RSU Juridiskās fakultātes doc. p.i. 
Mg. iur.
Jolanta Dinsberga
RSU Juridiskās fakultātes lektore 
Mg. iur.
Dace Tarasova
RSU doktorantūras studiju programmas "Juridiskās zinātnes" doktorante 

Līdzās citiem nozīmīgiem materiālās un nemateriālās kultūras sasniegumiem Senās Romas civilizācija, Romas impērija pazīstama arī ar vienu no senākajiem zināmajiem "speciālajiem dienestiem" (jeb īpašu informācijas vākšanas un kārtības uzturēšanas institūciju) pasaules vēsturē. Protams, dažādu civilizāciju ietvaros šāda veida institūcijas tika pastāvējušas jau ilgi pirms senromiešu laikiem, tomēr tieši Romas impērijas agentes in rebus varam uzskatīt par visu mūsdienu Rietumu pasaules slepeno, speciālo un citu kārtības uzturēšanas dienestu aģentu un darbinieku priekštečiem – vismaz nosaukuma ziņā.

Agentes in rebus (latviskojot – "darbinieki/darboņi iekš lietām" – no lat. agere – darboties, darīt, rīkoties un lat. res – lieta) bija ļoti specifiska romiešu ierēdņu kategorija, kuru pienākumi ietvēra visai specifisku uzdevumu izpildi.

Kā zināms, katrai sociālai struktūrai, vai tas būtu valstisks, sabiedrisks, korporatīvs vai kāds līdzīgs veidojums, vienmēr rodas vajadzība saņemt objektīvu un patiesu informāciju. Līdzīgi sakāms arī par jebkuru privātu indivīdu. Informācija nepieciešama objektīvās realitātes izzināšanai un efektīvai izvērtēšanai – analīzei.

Balstoties uz iegūtās informācijas izvērtējumu, iespējams pieņemt pareizus lēmumus, noteikt sasniedzamus mērķus un veikt optimālas darbības mērķu sasniegšanai, cita starpā dodot uzdevumus un rīkojumus. Tāpat informācija vajadzīga izvirzīto mērķu sasniegšanas gaitas, tai skaitā doto uzdevumu un rīkojumu, izpildes kontrolēšanai.

Atsevišķi minama informācijas vajadzība situācijās, kad nākas novērst un apkarot kādas pretinieku, konkurentu, antisociālu elementu vai citāda veida nelabvēļu destruktīvas darbības vai arī cīnīties pret mērķu sasniegšanai doto uzdevumu un rīkojumu izpildē iesaistītā personāla (valsts ierēdņu, korporatīvo veidojumu darbinieku u.c.) korumpētību un darbības neefektivitāti.

Šādos un līdzīgos gadījumos var rasties nepieciešamība pēc īpašu, cita starpā slepenu informācijas iegūšanas metožu izmantošanas. Līdzīgi var rasties nepieciešamība piešķirt kādas īpašas pilnvaras informācijas vācējiem un/vai personāla darbības efektivitātes kontrolētājiem, tai skaitā arī attiecībā uz represīvu piespiedu pasākumu veikšanu.

Protams, ja vien pastāv likumīgas tiesības šādas metodes pielietot un šādas pilnvaras piešķirt. Jebkurā gadījumā te svarīgi novērst piešķirto pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas un nepienācīgu papildu pilnvaru uzurpācijas riskus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties