Šī raksta mērķis ir vispārīgi raksturot starptautisko tiesību prasības naida noziegumu un naida runas novēršanas jomā un Latvijas tiesiskajā regulējumā un prakses atbilstību šīm prasībām. Raksts atspoguļo tikai pašas galvenās problēmas un atziņas šajā jomā, kuras ir identificētas Eiropas Komisijas finansētajā projektā "Rīcībspējas attīstība un izpratnes celšana neiecietības novēršanai Latvijā – CALDER", kuru realizē Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, Prokuratūru, Tiesu administrāciju un Valsts policiju.
Naida noziegums un naida runa: jēdzieni
Starptautiskās tiesības nodala jēdzienus "naida noziegums" un "naida runa". Proti, naida noziegums ir noziedzīgs nodarījums, kas veikts ar aizspriedumos balstītu motīvu.1 Naida noziegums ir nodalāms no citiem noziedzīga nodarījuma veidiem, jo tas vienmēr tiek izdarīts ar nodomu, kas balstīts aizspriedumos jeb stereotipos pret personu vai personu grupu. Attiecīgi naida noziegums ir tāds, kas sastāv no diviem elementiem – nacionālajā tiesiskajā regulējumā noteikta noziedzīga nodarījuma un aizspriedumos pret personu vai personu grupu balstīta motīva.2
Tādēļ jēdziens "naida runa" ir nošķirams no naida nozieguma jeb aizspriedumos balstīta nozieguma, kas sastāv no diviem elementiem – noziedzīga nodarījuma un tā veikšanas aizspriedumu dēļ, kamēr "naida runa" satur tikai otro elementu – aizspriedumus.3
Ja naida nozieguma definīcija ir skaidra un tās piemērošanai praksē no teorētiskā aspekta nevajadzētu būt problēmām, tad situācija ar jēdzienu "naida runa" ir sarežģītāka, jo tās identificēšanai ir jāveic detalizēta izteikumu analīze, ņemot vērā vispārējo kontekstu.
Starptautiskais tiesiskais regulējums
Neviens starptautiskais līgums nesniedz precīzu definīciju, kas ir "naida runa". Kādas darbības ir sodāmas, nosaka Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 20. panta otrā daļa, ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu 4. pants, Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās,4 un ES Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
