Ieskats atsevišķos ANO un Eiropas Savienības tiesību aktos

ANO 1948. gada 12. decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas³ preambula noteic, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas un viņu vienlīdzīgo un neatņemamo tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un miera pamats pasaulē. Savukārt no deklarācijas 2. panta izriet, ka katram cilvēkam pienākas visas tiesības un brīvības, kas pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa. Turklāt nav pieļaujamas nekādas atšķirības tās valsts vai teritorijas politiskā, tiesiskā vai starptautiskā stāvokļa dēļ, pie kuras cilvēks pieder, neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir neatkarīga, aizbildnībā, bez pašpārvaldes vai kā citādi ierobežota savā suverenitātē.

ANO 1965. gada 21. decembra Starptautiskās konvencijas par jebkādas rasu diskriminācijas izskaušanu⁴ preambulā norādīts, ka cilvēku diskriminācija saistībā ar rasi, ādas krāsu vai etnisko piederību ir šķērslis draudzīgām un miermīlīgām attiecībām starp tautām un tā var graut mieru un drošību starp tautām, kā arī izjaukt cilvēku harmonisku līdzāspastāvēšanu pat vienā un tajā pašā valstī.

Konvencijas 4. pantā noteikts, ka dalībvalstis nosoda jebkādu propagandu un visas organizācijas, kuras iedvesmojas no idejām vai teorijām par vienas rases vai noteiktas ādas krāsas vai etniskās piederības cilvēku grupas pārākumu, vai kuras cenšas attaisnot vai veicināt jebkāda veida rasu naidu un diskrimināciju, un apņemas nekavējoties veikt pozitīvus pasākumus, lai izskaustu jebkādu kūdīšanu uz diskrimināciju vai jebkādus diskriminācijas aktus, un šajā nolūkā saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas principiem un tiesībām, kas skaidri formulētas Konvencijas 5.