Sākot ar Covid-19 radīto infodēmiju,¹ kuru nomainīja Krievijas Federācijas (KF) propaganda, dezinformācijas apjoms audzis ģeometriskā progresijā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un ārpus tās. Lai apkarotu šo problēmu, no vienas puses, atbilstoši Prakses kodeksam dezinformācijas jomā,² sākot ar 2022. gada 24. februāri, tādi uzņēmumi kā Google, Meta u.c. veic noteiktus pasākumus, lai nepieļautu KF kontrolēto mediju izplatītās dezinformācijas nokļūšanu pie lietotājiem, kā arī kopumā ierobežotu KF izplatīto oficiālo nostāju un skaidrojumus par karu Ukrainā, ko KF joprojām dēvē par "speciālo militāro operāciju". Piemēram, uzņēmums Meta ierobežojis piekļuvi KF piederošiem un šīs valsts kontrolētiem medijiem (Sputnik, Russia Today u.c.), savukārt Twitter ir ne tikai apturējis darbību šo mediju kontiem, bet arī marķējis tos.³ Tāpat saturu marķē Facebook, kas ir uzņēmumam Meta piederoša platforma, bet Youtube atsakās pakļauties KF prasībām izņemt saturu saistībā ar karu Ukrainā, kas nonāk pretrunā KF oficiāli paustajai nostājai.

Savukārt, no otras puses, arī KF apgalvo, ka apkaro dezinformāciju, kas tiek izplatīta ar milzuzņēmumu platformu starpniecību, jo KF oficiālā nostāja ir, ka KF veic speciālo militāro operāciju, bet milzuzņēmumi izplata viltus ziņas, kā arī dezinformāciju saistībā ar KF bruņoto spēku darbībām Ukrainā. Tieši tādēļ KF kopš 2022. gada 4. marta ir liegusi piekļuvi tādām platformām kā Facebook un Twitter, bet kopš šī gada 14. marta, pamatojoties uz KF Ģenerālprokuratūras lūgumu, Roskomnadzor (KF regulators) ir liedzis piekļuvi arī Instagram. Uzsverams, ka, pateicoties tieši šīm platformām, kā arī internetam, visai pasaulei bija iespēja nepastarpināti uzzināt par KF iebrukumu un pastrādātajām zvērībām Ukrainā, kā arī nošķirt propagandu no patiesiem notikumiem. Minētais nebūtu iespējams, ja mums nebūtu šādu platformu.

Tāpat 21. martā KF pirmās instances tiesa atzina, ka uzņēmums Meta ir ekstrēmistiska organizācija, līdz ar to Facebook un Instagram platformas tika aizliegtas, izņemot WhatsApp aplikācijas izmantošanu. KF ir vērsusies arī pie vietnes Wikipedia, jo tajā, KF Ģenerālprokuratūras skatījumā, tiek ievietoti materiāli, kas satur nepatiesu informāciju par KF īstenoto "īpašo militāro operāciju" Ukrainā un attiecīgi KF bruņoto spēku darbībām, un tādējādi, KF ieskatā, "apzināti tiek dezinformēti" interneta resursu lietotāji.

Uzsverams, ka milzuzņēmumu darbības ir pretreakcija KF nepamatotajam iebrukumam Ukrainā, kā arī šīs valsts izplatītajai dezinformācijai. Savukārt KF savu rīcību cita starpā attiecībā pret milzuzņēmumiem pamato ar KF normatīvajiem aktiem, atbilstoši kuriem jāapkaro dezinformācija, viltus ziņas un jānodrošina valsts drošība, kā arī citas KF konstitūcijā nostiprinātās vērtības. Tomēr, kas tieši ir dezinformācija, jāvērtē konkrētās valsts politisko mērķu kontekstā, jo, pirmkārt, kopumā nav vienotas definīcijas jēdzienam "dezinformācija" un, otrkārt, tiesību normas dažādās valstīs var būt gramatiski un saturiski līdzīgas, tomēr viss atkarīgs no tiesību normu piemērotāja un tā izpratnes par tiesību normas "pareizu" piemērošanu kontekstā ar valdošo politisko situāciju un valsts nostāju, kā to izcili demonstrē KF. Tādēļ par dezinformāciju, kā tas ir KF gadījumā, var kļūt objektīva informācija, kura nav izdevīga konkrētajai valstij.

Minētais ir kļuvis iespējams, jo KF nav stabilu iestāžu, kas spēj nodrošināt tiesiskumu, kā arī nepastāv neatkarīga tiesu vara un tādējādi nav iespējams nodrošināt līdzsvara un atsvara funkciju. Tomēr arī Latvijas gadījumā, pirmkārt, jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, pieņemot tādas tiesību normas kā, piemēram, Elektronisko sakaru likuma 13.⁵ pants. Šī tiesību norma tika pieņemta un stājusies spēkā četru dienu laikā, lai arī uz to brīdi bija jau pieņemts Padomes Lēmums 2022/351,⁴ līdz ar to nav skaidra likumdevēja izšķiršanās tieši par likumu, nevis Ministru kabineta noteikumiem vai arī rīkojumu. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd ir pirmsvēlēšanu laiks un politiskā situācija valstī var mainīties, kas attiecīgi var ietekmēt attiecīgās tiesību normas piemērošanas praksi un kontekstu, ņemot vērā kara stāvokli Ukrainā un nevienam nezināmo nākotnes attīstības scenāriju. Otrkārt, jāatceras, ka tiesu varai jābūt neatkarīgai, jo ne tikai KF, bet arī Polijas piemērs ilustrē, kā tiesas un to nolēmumus var ietekmēt valdošā politiskā nostāja. Līdz ar to ir būtiski un ārkārtīgi nozīmīgi sargāt visas no demokrātiskas tiesiskas valsts izrietošās vērtības, neaizmirstot par tiesību teoriju un vispārējiem tiesību principiem.