12. Jūlijs 2022 /NR. 28 (1242)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par solidāru atbildību, ja publiskā iepirkumā pretendents balstās uz citas personas spējām
Mg. iur.
Ronalds Vītols
KPMG Law ZAB SIA vecākais jurists 

Šobrīd Publisko iepirkumu likuma normas pieļauj iespēju, ka pretendents, balstoties uz citu personu spējām, iesniedz piedāvājumu, lai arī tā rīcībā nav pietiekami saimnieciskie resursi vai finansiālās spējas, lai izpildītu saistības pret pasūtītāju. Viena no šādām iespējām ir solidāro saistību nodibināšana. Arī gadījumā, ja pretendents ir balstījies uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām spējām, līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ne vienmēr var tikt uzskatīta par tiesisku, jo ir noteikta kārtība, kā tiek nodibinātas solidāras saistības. Šajā rakstā tiks analizētas iespējamās problēmsituācijas, kas var rasties, ja pasūtītājs iepirkuma nolikumā ir izvirzījis prasību pēc solidāras atbildības un ja izpildītājs balstās uz citas personas spējām izpildīt saistības.

Par pretendenta saimnieciskā un finansiālā stāvokļa neatbilstību iepirkuma nolikuma prasībām

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 45. panta pirmo daļu pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja saimnieciskajām un finansiālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Minētās normas mērķis saprotams tādējādi, ka pasūtītāji var pārliecināties, ka piegādātājam ir attiecīgā pieredze un spējas veikt paredzētos būvdarbus vai sniegt pakalpojumus. Ar šo normu tiek maksimāli mazināts pasūtītāja risks, ka saistības pret pasūtītāju varētu netikt izpildītas tādu iemeslu dēļ, ka piegādātājam nav pieredzes noteikta apjoma būvdarbu vai pakalpojumu izpildē. Šāda normas izpratne izriet arī no judikatūras, kur atzīts, ka prasības pretendenta finansiālajam un saimnieciskajam stāvoklim (ko raksturo apgrozījums un pamatkapitāls) tiek izvirzītas tieši ar mērķi pārliecināties par pretendenta finansiālajām un saimnieciskajām spējām izpildīt līgumu.1

Vērtējot pretendenta saimnieciskās un finansiālās spējas, pasūtītājam vajadzētu ne tikai formāli vērtēt pretendenta sniegtās informācijas atbilstību nolikuma prasībām, bet arī vērtēt finanšu informāciju pēc būtības. Lielākoties iepirkumu nolikumos pasūtītāji ietver prasības attiecībā uz finanšu apgrozījumu, tomēr izvirzītas tiek arī prasības par finanšu rādītājiem, tādiem, piemēram, kā likviditātes koeficients, vai arī to, vai ir pozitīvs pašu kapitāls.

Piemēram, jebkurai saprātīgai personai var rasties pamatotas šaubas par spēju izpildīt saistības atbilstoši iepirkuma līgumā noteiktajam, ja pretendentam nav apgrozījuma vismaz līgumcenas apjomā vai ir negatīvs pašu kapitāls.

Šādā situācijā uzsverams princips par komercdarbības mērķi, proti, atbilstoši Komerclikuma 1.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties