26. Jūlijs 2022 /NR. 30 (1244)
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantošana ar inventāra tiesībām
Mg. iur.
Sandra Auzarēja-Auzere
Zvērināta tiesu izpildītāja A. Šusta palīdze 

Tuvākā nākotnē gaidāmas vērā ņemamas izmaiņas Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma (turpmāk tekstā – Civillikums) mantojuma tiesību tvērumā. Plānoto grozījumu kontekstā jāuzteic, ka uzdevumu veiksmīgi realizējusi Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādei, kuru pārstāv ne vien teorētiķi, bet arī praktiķi, to skaitā zvērināti tiesu izpildītāji. Likumprojekta mērķis ir īstenot mantojuma tiesību reformu, veicot attiecīgas izmaiņas Civillikuma mantojuma tiesību daļā. Galvenais šo grozījumu mērķis ir padarīt mantojuma tiesību sistēmu caurskatāmāku un atbilstošāku mūsdienu attīstības tendencēm. Likumprojektā iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus.1 Tāpēc šajā rakstā sniegts ieskats plānotajās izmaiņās un citos, autores ieskatā, aktuālos un diskutējamos jautājumos mantojuma tiesību regulējumā.

Mantojuma pieņemšana

Civillikumā mantojuma tiesībām ir atvēlēta atsevišķa – otrā daļa, kas nenoliedzami norāda uz institūta nozīmīgumu, tālab jo īpaši būtiska ir regulējuma modernizācija un pilnveide, kas atvieglo ne vien tiesību piemērotāja darbu, bet arī vienkāršo tiesību lietotāja izpratni par tā tiesībām un pienākumiem.

Diemžēl sabiedrības zināšanas un izpratne mantošanas procesuālajos jautājumos aizvien ir vērtējama kā salīdzinoši vāja. Kaut gan tieši mantinieks ir tas subjekts, no kura sagaidāma aktīva rīcība mantojuma lietas uzsākšanā. Par pasīviem mantiniekiem var uzskatīt gan tos, kuri vispār neuzsāk mantošanas procesu, gan tos, kuri, nepārbaudot mantojuma sastāvu, to pieņem pēc fakta. "Tādēļ praksē par pārgalvīgiem tiek uzskatīti tie mantinieki, kuri, nenoskaidrojot mantojuma masu, pieņem mantojumu vai atraida to. Pirmie, iespējams, pārņem mantojuma atstājēja parādus, kas pārsniedz mantojuma masas vērtību, tā radot sev finansiālus zaudējumus. Savukārt otrajiem pastāv varbūtība vēlāk to nožēlot, tā kā mantojums bijis viņiem finansiāli izdevīgs."2

Kā izriet no Civillikuma 382. panta, mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties